Viena no padomju laika atpazīšanas zīmēm ir skolas kotletes, uz kurām uzauga teju katrs Padomju Savienības skolnieks. Daudzi arvien atceras šīs gardās un ļoti barojošās kotletes, kuras bija tik gardas, ka reizēm gribējās apēst pēc iespējas vairāk.
Kā jau tas bieži notiek ar daudzu iemīļotām lietām, skolas kotlešu noslēpums slēpjas to neticamajā vienkāršībā. Gatavošanas procesā nebija nekādu sarežģījumu vai nevajadzīgu uzlabojumu, un visas sastāvdaļas bija viegli iegūt.
Kotletes gatavoja no maltās gaļas, melnās rupjmaizes, ķiploka, sīpola, sāls, pipariem un olas. Traukā nekā cita nebija. Atsevišķi vēlos uzsvērt, ka manna netika pievienota skolas kotletēm, kā arī piens.
Gatavošanas process (kā arī sastāvdaļu izvēle) tika veikts, stingri ievērojot visas valsts standartu prasības. Padomju pavāri, kuri izstrādāja recepti, saskārās ar uzdevumu izveidot vienkāršāko, drošāko un tajā pašā laikā veselīgāko, garšīgāko, diētiskāko un viegli sagremojamo ēdienu.
Padomju skolas kotletēs tiešām bija daudz maizes. Tas tika darīts ne tikai, lai ietaupītu naudu, bet arī lai ēdiens būtu viegli pārstrādājams vēderam. Turklāt kotletēs vēl bija pietiekami daudz gaļas. Visbiežāk viņi paņēma cūkgaļu.
Runājot par reālo gatavošanas procesu, kotletes nekad netika ceptas. Tos gatavoja krāsnīs vai autoklāvos, ja skolai bija tāda iekārta. Visi iepriekš minētie padarīja skolas kotletes ļoti garšīgas.
Recepte
Maltā gaļa – 600 g
Rudzu maize – 360 g
Sīpols – 2
Ķiploki – 1
Sāls – 0,3 tējkarote
No rupjmaizes nogriež garoza. Mīkstumu aplej ar pusglāzi ūdens, pievieno malto gaļu, visu samaisa. Maizes garozas nosusina un sasmalcina. No maizes un gaļas masas gatavo kotletes, kuras katru apviļā maizes garozas panējumā.
Uz cepešpannas uzklāj augu eļļu un liek kotletes. Trauku nosūta uz cepeškrāsni, kur tās cep 30 minūtes 200 grādu temperatūrā. Tieši tik vienkārši var pagatavot gardas kotletes, kā no padomju laiku skolām.
