Author: Rinalds Čodars

Sasniedzot 40, 50 un pat 60 gadu vecumu, daudzas sievietes arvien biežāk aizdomājas par jautājumu – kurā dzīves posmā vīrieša loma kļūst mazāk nozīmīga? Atbildes uz to ir ļoti dažādas, jo tās lielā mērā nosaka gan individuālie dzīves apstākļi, gan personīgās prioritātes.

Daudzi cilvēki olas liek katliņā teju katru dienu — brokastu galdam, salātiem vai kā vieglu uzkodu. Tas šķiet pašsaprotami, taču reti kurš aizdomājas, ka arī olu vārīšanai ir savi sīkumi. Mazas detaļas, kas var būtiski ietekmēt gan to garšu, gan kvalitāti.

Kad mūsu dēls piedzima ar gaišiem matiem, vīramāte uzreiz sāka šaubīties. Es biju pārliecināta, ka vīrs man uzticas, taču viņas neatlaidība lika situācijai ievirzīties citā gultnē.

“Es aizbraukšu pirmais, iekārtošos, un tad arī jūs varēsiet pievienoties man,” — tā es sacīju sievai un drīz vien devos uz ārzemēm…

Es vienmēr biju pārliecināts, ka mūsu ģimenes pamats ir stiprs un drošs. Dzīve Jelgavā to apliecināja — mājās skanēja bērnu balsis, tika svinēti svētki, un pat klusās ikdienas rūpes radīja sajūtu, ka mums ir viss nepieciešamais laimei.

Cik daudz degvielas patērē automašīna, atkarīgs ne tikai no ātruma. Svarīgi ir arī ceļa apstākļi, vadītāja ieradumi, auto tehniskais stāvoklis un pat tas, kādas riepas ir uzliktas un cik nodilušas tās ir.

Vienmēr ticēju, ka mūsu ģimene ir stipra un saliedēta. Dzīvojām Valmierā, kur katrs stūris glabā atmiņas par svētkiem, ikdienas rūpēm un skaistiem vakariem kopā. Lielu dzīves daļu veltījām bērnu audzināšanai, un tagad, kad viņi jau ir pieauguši, ar savu darbu un ģimenēm, jūtu patiesu gandarījumu par viņu neatkarību.

Sešus gadus dzīvojām kopā, un kāzas jau bija tepat aiz stūra. Viss šķita ideāli. Pirms lielās dienas devāmies uz manu dzimto pilsētu — viņam beidzot bija jāiepazīstas ar maniem vecākiem.