Vienmēr ticēju, ka mūsu ģimene ir stipra un saliedēta. Dzīvojām Valmierā, kur katrs stūris glabā atmiņas par svētkiem, ikdienas rūpēm un skaistiem vakariem kopā. Lielu dzīves daļu veltījām bērnu audzināšanai, un tagad, kad viņi jau ir pieauguši, ar savu darbu un ģimenēm, jūtu patiesu gandarījumu par viņu neatkarību.
Jau pusgadu dzīvoju viens. Reizēm prātā atgriežas kopīgie brīži ar ģimeni — tie man ir dārgi un vērtīgi. Lai gan reizēm iedod vielu pārdomām, lielākais prieks man ir bērnos: viņu patstāvība un dzīvesprieks dod spēku arī man pašam.
Dzīve Valmierā man joprojām ir tuva un pazīstama, taču esmu pamanījis, ka tā mainās līdz ar mani pašu. Sākumā šķita, ka ģimenes dzīvē viss ir mierīgi un stabils — pat brīžos, kad gadījās domstarpības, centos būt līdzās un atbalstīt. Tomēr pamazām ievēroju, ka sieva kļuva klusāka, atturīgāka, retāk interesējās par manām lietām.
Vēlāk uzzināju, ka viņa apmeklēja pašizaugsmes kursus, kuros runāja par biznesu, personīgo attīstību un dzīves mērķiem. Šīs nodarbības viņu mainīja — viņa kļuva prasīgāka pret sevi un apkārtējiem, arī pret mani.
Mēs daudz runājām, un viņa atklāja, ka jūt sevī vēl neizmantotu potenciālu, taču mana klātbūtne viņu ierobežojot. Galu galā viņa pieņēma lēmumu, ka mums abiem būs labāk iet katram savu ceļu.
Tas nebija viegli pieņemt, tomēr sapratu — dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Mēs kopā pavadījām vairāk nekā trīsdesmit gadus, piedzīvojām dažādus mirkļus, audzinājām bērnus un būvējām savu dzīvi tepat Latvijā. Šīs atmiņas man vienmēr būs svarīgas, taču tagad ir jāmācās skatīties uz priekšu.
Esmu sācis vairāk rūpēties par sevi — dodos pastaigās pa Valmieras parkiem, kustos, meklēju jaunas intereses, kas palīdz atgūt līdzsvaru un ieraudzīt ikdienu no cita skatu punkta.
Laika gaitā esmu sapratis, ka pārmaiņas var būt izaicinošas, tomēr tās dod iespēju augt. Ir svarīgi pieņemt jauno un ļaut sev sākt nākamo posmu.
Un šeit gribu pajautāt arī tev: vai tev ir bijis brīdis, kad dzīve negaidīti mainījās? Kā tu tiki galā ar šīm pārmaiņām, un kas tev palīdzēja spert soli tālāk?
Te būs daži lasītāju ieteikumi un komentāri no foruma, kas, iespējams, noderēs arī tev:
Andris:
„Man palīdzēja ieviest jaunu ikdienas rutīnu — katru rītu eju skriet pa savu pilsētu un tas dod enerģiju. Kad ir jauns ritms, vieglāk pieņemt pārmaiņas.”
Elīna:
„Pēc šķiršanās atgriezos pie sen aizmirsta hobija — gleznošanas. Radošs darbs ļoti palīdz sakārtot domas un atrast prieku sevī.”
Rihards:
„Es izvēlējos vairāk laika veltīt draugiem un tuviem cilvēkiem. Atbalsts no apkārtējiem tiešām palīdz saprast, ka neesi viens.”
Zane:
„Svarīgi ir nepalikt vienatnē ar savām emocijām. Man palīdzēja grāmatas par personīgo izaugsmi un sarunas ar cilvēkiem, kas paši izgājuši līdzīgu ceļu.”
Gints:
„Manā gadījumā ļoti daudz mainīja ceļošana. Pat īsi braucieni uz citām pilsētām deva sajūtu, ka dzīve turpinās un piedāvā jaunus piedzīvojumus.”
