Personīgi pārbaudīju, cik degvielas ēd auto pie 90, 110 un 140 km/h – dalos ar testa rezultātiem

Cik daudz degvielas patērē automašīna, atkarīgs ne tikai no ātruma. Svarīgi ir arī ceļa apstākļi, vadītāja ieradumi, auto tehniskais stāvoklis un pat tas, kādas riepas ir uzliktas un cik nodilušas tās ir.

Degvielas patēriņš mainās atkarībā no daudziem faktoriem, bet viens no nozīmīgākajiem ir braukšanas ātrums. Atšķirības var būt lielākas, nekā sākumā šķiet. Aplūkosim, kā mainās patēriņš, braucot ar 90, 110 un 140 km/h, balstoties uz praktiskiem mērījumiem.

Ikdienā vislielākais degvielas patēriņš novērojams tieši pilsētās. To nosaka biežā apstāšanās, brauciena atsākšana no nulles un zemais vidējais ātrums. Savukārt ārpus apdzīvotām vietām situācija ir pretēja – brauciens ir vienmērīgāks, tāpēc degvielas patēriņš var būt pat par 30–50% mazāks.

Tomēr jāņem vērā, ka, pieaugot braukšanas ātrumam, degvielas patēriņš strauji kāpj. To nosaka gan fizikas likumi, gan arī automašīnas tehniskās īpašības – jo lielāks ātrums, jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai pārvarētu gaisa pretestību un uzturētu kustību.

Galvenais faktors ir dzinēja apgriezieni. Viszemākais patēriņš tiek sasniegts, kad dzinējs darbojas aptuveni 1200–2000 apgriezienu minūtē. Taču, lai uzturētu lielāku ātrumu, apgriezieni jāpalielina, un tas neizbēgami nozīmē arī lielāku degvielas patēriņu.

Vēl viens nozīmīgs faktors ir gaisa pretestība. Tā nepalielinās vienmērīgi, bet aug kvadrātā pret ātrumu. Tas nozīmē – jo lielāks braukšanas ātrums, jo spēcīgāk “gaisa siena” stājas pretī un jo vairāk degvielas nepieciešams, lai to pārvarētu.

Tieši šis faktors arī izskaidro, kāpēc degvielas patēriņš tik būtiski atšķiras pie dažādiem braukšanas režīmiem un ātrumiem.

Eksperimentam tika izvēlēta automašīna ar 1,6 litru atmosfērisko benzīna dzinēju un 123 zirgspēku jaudu, kas aprīkota ar sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Visi mērījumi tika veikti vienā un tajā pašā ceļa posmā, līdzīgos laika apstākļos un ar ieslēgtu kruīza kontroli, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvākus un salīdzināmākus rezultātus.

Pirmais mērījums tika veikts ar nemainīgu ātrumu 90 km/h.

Borta dators uzrādīja degvielas patēriņu 5,8 litri uz 100 km, dzinējam darbojoties ar 1900 apgr./min. Lai gan ražotāja norādītais rādītājs ir 4,8 l/100 km, šāds rezultāts reālos apstākļos ir uzskatāms par gana ekonomisku un atbilstošu ikdienas braukšanai.

Braucot ar 110 km/h borta dators fiksēja patēriņu 6,9 litri uz 100 km, dzinēja apgriezieniem sasniedzot 2400. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mērījumu tas ir pieaugums, tomēr neliels – līdz ar to šādu ātrumu var vērtēt kā samērīgu kompromisu starp degvielas ekonomiju un braukšanas tempu.

Braucot ar 140 km/h, jau skaidri izjūtama gan augstāku apgriezienu, gan palielinātās gaisa pretestības ietekme. Tahometrs rādīja 3200 apgr./min, bet patēriņš pieauga līdz 9,2 litriem uz 100 km. Salīdzinot ar 90 km/h ātrumu, tas ir par 59% vairāk, kas nepārprotami apliecina – jo straujāk braucam, jo būtiski palielinās degvielas patēriņš.

Tātad katram autovadītājam paliek izvēle – vai dot priekšroku ātrumam, vai arī taupīt degvielu un saudzēt dzinēju. Reālie mērījumi rāda, ka pats izdevīgākais un racionālākais braukšanas režīms ir diapazonā no 90 līdz 110 km/h. Lielāks ātrums ne vienmēr nozīmē ieguvumu – bieži vien tas nozīmē tikai lielākas izmaksas un lielāku slodzi automašīnai.

Dārgie autovadītāji, ja šī informācija jums šķita noderīga, droši atzīmējiet rakstu ar “patīk” un dalieties ar to sociālajos tīklos.

Būsim priecīgi arī par jūsu komentāriem un pieredzi – cik liels patēriņš ir jūsu auto pie dažādiem ātrumiem?