Aktrise atklāj, ka savos 85 gados ir lielas problēmas ar veselību un aktrise saprot, ka vairs nav tas jaunības spars un enerģija. Dreģe atklāti stāsta par savu pieredzi arī infarktu un insultu un to, kādu diagnozi uzstādīja ārsti.
Latvijā ir samērā aktīva teātra un kino nozare, un valstī ir vairāki talantīgi aktrisi un aktieri.
Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris un citi teātri regulāri piedāvā izrādes ar pieredzējušiem un jauniem māksliniekiem. Tāpat ir vairāki neatkarīgi teātri un kinostudijas, kas sekmē jaunus talantus un sniedz viņiem iespēju attīstīties un iekļūt profesionālajā vidē.
Persona dzimusi 1938. gada 1. martā Madonas novada Sarkaņu pagastā. Izglītību ieguvu Madonas 1. vidusskolā 1961. gadā, pēc tam iestājos Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 1962. gadā papildināju studijas Mākslas teātra III studijā.
Olga Dreģe strādāja par teātra aktrisi, kas specializējas mākslas uzvedumos kopš 1961. gada, iepriekš piedaloties teātra iestudējumos, sākot ar 1958. gadu.
Aktrise Olga Dreģe nenoliedzami ir latviešu teātra un kino leģenda visā Latvijā un ne tikai, kas sevī iemieso Dailes teātra režisora, dižgara Eduarda Smiļģa skatuves ideālu: “Skaidrība, vienkāršība, kaislība”.
Darba vietā Dreģe demonstrē izcilas organizatoriskās prasmes un nosvērtību. Viņa konsekventi ierodas precīzi uz filmēšanas sesijām, nevainojami tērpusies, paļaujoties tikai uz pašas pūlēm, un nekavējoties sāk sagatavoties ierakstīšanai. Saņemot komplimentus no radošās grupas par savu izskatu, Dreģe ar savu labi modulēto balsi izdala sirsnīgus smieklus.
Viņa mīļi salīdzina sevi ar Hariju Liepiņu, uzsverot, ka abi jau kopš jaunības ir saglabājuši vienādu apģērba izmēru. Pēc tam Dreģe turpina raksturot Liepiņu, cienījamo bijušo Dailes teātra kolēģi un pirmizrādi, kā priekšzīmīgu mākslinieku. Viņa iedziļinās skatuves ētikas tēmā, pasniedzot apmācībās iegūtās gudrības tādu pazīstamu personību kā Lilitas Bērziņas vadībā.
Dreģe atgādina viņu mācības, īpaši uzsverot aizliegumu uz Dailes skatuves valkāt vilnas zeķes un halātus. Viņa skaidro skaistuma kā idejas nozīmi Dailes teātra kontekstā, apliecinot tā nozīmi līdzās citām latviešu kultūrā dziļi iesakņojušās skaistuma izpausmēm, piemēram, mūzikai, dziesmai un dabai. Šie elementi, viņa iesaka, ir savijušies ar pašu latviskās dvēseles būtību.
Tomēr pirms īsa brīža Dreģe dalījās pārdomās par savu veselību un to, kas viņu sagaida tuvā nākotnē. Viņa atzīst, ka ir grūti, jo ir pārcietusi, gan infarktu, gan insultu. Par ko viņa vēl uztraucas? Skaties!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā