Miegs ir tik fundamentāla organisma nepieciešamība, ka smadzenes, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs, cenšas aizmigt jebkurā situācijā. Viena bezmiega nakts par 9% pazemina galvas smadzeņu darbības intensitāti.
Miega laikā tiek atjaunoti organisma fiziskie spēki, miegs stabilizē dažādu sistēmu un orgānu darbību, tā laikā organisms arī intensīvāk atveseļojas. Turklāt tieši miegā tiek sakārtota visa tā informācija, ko dienas laikā uzņēmis cilvēks, un nereti rasti risinājumi sarežģītām problēmām. Taču par to visu var runāt tikai tad, ja cilvēkam ir normāls veselīgs miegs.
Mūsdienās cilvēkus nomoka ne tikai bezmiegs, bet arī gluži pretēja problēma – pastiprināta miegainība (pēc dažādiem avotiem, ar to sirgst no 28 līdz 45% ). Tā ir maksa par mūsdienu dzīvesritmu: īsā laikā jāpagūst izdarīt iespējami vairāk plus nepārtrauktā dažādās informācijas plūsma – tas viss ātri nogurdina organismu, tam vajadzīgs laiks, lai atjaunotos, bet, lai to izdarītu, miegs ir pats labākais.
Kopumā tas viss rada virkni problēmu, jo, ja nepārtraukti gribas gulēt, cilvēks nespēj pietiekami koncentrēties darbam, pasliktinās pašsajūta, var rasties nopietnas problēmas ar veselību, turklāt miegains cilvēks var izraisīt arī dažādas avārijas. Īsāk sakot, miegainība pazemina dzīves kvalitāti. Tas nozīmē, ka ne tikai pasliktinās garastāvoklis, bet arī tādas svarīgas funkcijas kā atmiņa, uzmanība, reakcija. Varētu domāt, ka problēmas risinājums ir redzams kā uz delnas: tikai labi jāizguļas, un viss. Diemžēl… Pirmkārt, izgulēties avansā priekšdienām nekādi nav iespējams, otrkārt, cēlonis var arī nebūt nogurums, bet gan miega traucējumi.
Tāpēc, ja cilvēkam regulāri dienas laikā uzmācas snaudiens, nav nozīmes dzert litriem kafiju vai ik pēc desmit minūtēm mazgāt seju ar aukstu ūdeni. Pirmām kārtām jānoskaidro šādas miegainības patiesais cēlonis.
Bet cēloņi var būt vairāki. Veseliem cilvēkiem tā var rasties vienkārši tāpēc, ka viņi nav izgulējušies, proti, atvēl miegam pārāk maz laika. Mūsu pašreizējā dzīve ir piesātināta ar stresiem, bet organisms un miegs uz tiem ļoti jutīgi reaģē. Daļai cilvēku šī reakcija izpaužas kā nakts miega traucējumi (grūti aizmigt, virspusējs miegs, bieži nākas pamosties u. tml.), bet daļai – kā hipersomniska organisma izpausme, proti, nepieciešamība pēc papildu miega. Pārāk ilga gulēšana ir tikpat neveselīga kā neizgulēšanās. Ir jāpadomā: kāpēc mēs bieži vien guļam vairāk, nekā tas būtu nepieciešams? No vienas puses, paaugstināta vajadzība pēc miega ir fizioloģiska reakcija, un organisms patiešām atjaunojas, adaptējas, bet, no otras puses, lai cik ilgi cilvēks negulētu, miegs nespēj atrisināt radušās problēmas. Tādēļ, lai atbrīvotos no miegainības, jānovērš cēloņi, kas izraisījuši stresu. Pretējā gadījumā organisms ar laiku var pierast vērsties pret nepatikšanām “pēc sava prāta”, un miegainība tam kļūs par ieradumu.
Citi miega traucējumu cēloņi var būt saistīti ar dažādām psihiskām, neiroloģiskām un somatiskās sfēras saslimšanām.
Miegainību dienas laikā var izraisīt arī virkne lietoto medikamentu ar hipersomnisku iedarbību. To vidū ir arī plaši lietotie nomierinošie līdzekļi un pretalerģijas preparāti. Vvisbeidzot miegu ietekmē arī tādi sociālie faktori kā darbs maiņās, laika zonas maiņa, alkohols, narkotikas.
Ja radušies kādi miega traucējumi, tiem obligāti pievēršama uzmanība. Uzzini, kad jāsāk raizēties!