Pastiprināta miegainība: kur pazudis spēks un enerģija?

Gribas gulēt un gulēt…
Bet ko darīt tiem cilvēkiem, kuri jau tā guļ daudz, taču miegainība tik un tā viņus nepamet. Šajā situācijā iespējami divi varianti: vai nu tie ir veseli cilvēki, kuriem tā ir individuāla fizioloģiska vajadzība, vai arī runa ir par somniskām saslimšanām, kad ir nevis normāla, bet paaugstināta vajadzība pēc miega. Šādi cilvēki var gulēt jebkurā situācijā, darīt to pat vaļā acīm, un izkontrolēt to ikdienas dzīvē praktiski nav iespējams.

Hipersomatiskie traucējumi ir grupa saslimšanu, kas jāārstē. Nekādu vispārējo rekomendāciju nav. Pats pareizākais ir vērsties pie ārsta, precizēt diagnozi un konstatēt patiesos slimības cēloņus. Ārstēšanās katrā gadījumā ir strikti individuāla. Pats cilvēks, mēģinot noteikt diagnozi, viegli var kļūdīties. Piemēram, eksistē tāda saslimšana kā elpošanas apstāšanās sindroms miega laikā. Cilvēki, kam šī kaite piemīt, guļ ļoti slikti, un viņu miega kvalitātei ar gulēšanas ilgumu nav nekāda sakara – pat pēc ilgas gulēšanas viņi nejūtas izgulējušies un dienu pavada gluži kā pusaizmiguši.

Lai vieglāk būtu noteikt savu stāvokli, jāzina laiks, kāds nepieciešams pilnvērtīgam miegam, jo katram cilvēkam miega fizioloģiskā norma ir atšķirīga. Vislabāk šo optimālo laiku noteikt atvaļinājumā, kad cilvēks nav pakļauts striktam dzīvesritma grafikam. Pēc tam, kad šī norma noskaidrota, jācenšas to ievērot ikdienas dzīvē. Tad būs arī daudz vieglāk noskaidrot patiesos miegainības cēloņus – vai tā ir vienkārši neizgulēšanās, vai arī kāda miega traucējumu kaite.

Diemžēl cilvēki visā pasaulē dzīvo absolūti nepareizā ritmā: darbdienās guļ maz, bet brīvdienās cenšas kompensēt nokavēto. Taču šāds paradums draud ar dažādām nevēlamām sekām. Pirmkārt, šāds aplams dzīvesveids veicina miegainības attīstību, otrkārt, kas jau ir daudz nopietnāk, – var sākties izmaiņas visās galvas smadzeņu darbības funkcijās.

Pamošanās kvalitāte
Miega režīms ir viens no obligātajiem nosacījumiem, kas tiek izmantots miega traucējumu slimību ārstēšanā, taču tas, protams, jāievēro arī veseliem cilvēkiem. Ejot gulēt noteiktā laikā, cilvēks daudz vieglāk un ātrāk iemieg, bet pamošanās vienā un tajā pašā laikā paaugstina darbspējas un mazina miegainību dienas laikā. Ja pieradināt sevi iet gulēt vienā un tajā pašā laikā ir samērā viegli, to nekādi nevar teikt par celšanos.

Kad miegs ir veselīgs, nav principiālu atšķirību, kurā fāzē tas tiek pārtraukts, bet, ja naktī sapņos rādījušies murgi, kas izraisa psiholoģisku spriedzi, tas būtiski atsauksies uz nomoda kvalitāti. Arī pret šo parādību jāvēršas un jānoskaidro nakts murgu cēloņi. Iespējams, vienkārši jāatsakās no televīzijas skatīšanās (īpaši šausmu filmu) pirms miega.

Jebkura aizmigšana ir normāla, ja tā notiek 15 minūtēs. Bet, ja cilvēks stundu vai pat ilgāk grozās no sāna uz sānu un nespēj aizmigt, ir nopietns pamats uzskatīt, ka viņa miegs ir traucēts.

Eksistē arī vecuma īpatnības. Maziem bērniem miegs nepieciešams vairākas reizes diennaktī, jo viņi ātri nogurst. Pēc septiņu gadu vecuma dažādu apstākļu (galvenokārt – sociālo) dēļ dienas miegs bērniem vairs nav iespējams. Ar gadiem miegs mainās, tas kļūst daudz īsāks, un nakts miega traucējumi novērojami praktiski vai visiem gados vecākiem cilvēkiem. Viņiem, tāpat kā maziem bērniem, parādās nepieciešamība gulēt vairākas reizes diennaktī.

Avots: zacep.com