Eirozonas privātā sektora aktivitāte oktobrī nedaudz saruka, tādējādi jau otro mēnesi pēc kārtas piedzīvojot kritumu.
Eirozonas privātā sektora aktivitāte oktobrī samazinājās otro mēnesi pēc kārtas, PMI indeksam nedaudz pieaugot līdz 49,7 punktiem. Pakalpojumu nozarē izaugsmes temps samazinājās vairāk, nekā gaidīts, un apstrādes rūpniecībā joprojām bija vērojama lejupslīde. Vācijā bija vērojams uzlabojums, bet Francijā situācija ievērojami pasliktinājās.
Saskaņā ar ātrāko eirozonas apvienotā iepirkumu vadītāju indeksa (PMI) datiem uzņēmumu izlaide palielinājās no 49,6 septembrī līdz 49,7 oktobrī, lai gan tā nesasniedza gaidītos 49,8 punktus. Jebkurš rādījums zem 50 norāda uz ražošanas apjoma samazināšanos.
Pakalpojumu sektorā bija vērojama tikai neliela ekspansijas samazināšanās, pakalpojumu PMI indeksam nedaudz samazinoties no 51,4 septembrī līdz 51,2 punktiem septembrī, kas ir mazāks par gaidītajiem 51,5 punktiem. Tikmēr apstrādes rūpniecības nozares lejupslīde mazinājās, un apstrādes rūpniecības PMI uzlabojās līdz 45,9 punktiem, kas ir augstāks nekā 45,9 punkti un labāks par prognozētajiem 45,3 punktiem.
Jauno pasūtījumu apjoms turpināja samazināties jau piekto mēnesi pēc kārtas, un krituma temps bija gandrīz identisks septembrī novērotajam. Starptautiskais pieprasījums joprojām bija vājš, jo eksporta pasūtījumu kritums bija viens no straujākajiem šogad.
Uzņēmumi reaģēja uz sarežģītajiem apstākļiem, samazinot iepirkumu aktivitātes un izejvielu un gatavās produkcijas krājumus.
Arī nodarbinātības rādītāji atspoguļoja ekonomisko spriedzi, jo eirozonas uzņēmumi jau trešo mēnesi pēc kārtas samazināja darbinieku skaitu. Nodarbinātības samazinājums bija straujākais kopš 2020. gada beigām, norādot uz grūtībām, ar kādām uzņēmumi saskaras, lai saglabātu darbinieku skaitu.
Vācijas un Francijas atšķirīgi likteņi
Vācija, kas ir eirozonas lielākā ekonomika, sniedza dažas pozitīvas ziņas. Šīs valsts pakalpojumu sektors pārspēja gaidīto (51,4 pret 50,6), savukārt krituma temps ražošanas nozarē arī samazinājās (42,6 pret 40,8).
Turpretī uzņēmējdarbības apstākļi Francijā ievērojami pasliktinājās. Francijas pakalpojumu sektorā bija vērojams straujākais kritums kopš marta, un apstrādes rūpniecības izlaide saruka straujāk, nekā gaidīts. Francijas kombinētais PMI oktobrī samazinājās līdz 47,3 punktiem, salīdzinot ar 48,6 punktiem iepriekšējā mēnesī, un tas bija ievērojami zemāks par gaidīto 49 punktu rādītāju.
Francijas vājos rādītājus būtiski ietekmēja vājais pieprasījums. Respondenti norādīja uz vājāku patērētāju un uzņēmumu pieprasījumu, savukārt gandrīz četru gadu laikā pirmo reizi tika samazināts darba vietu skaits gan pakalpojumu, gan ražošanas nozarē.
Ietekme uz Eiropas Centrālo banku
Šie dati ir izaicinājums Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Lai gan šķiet, ka inflācijas spiediens apstrādes rūpniecībā mazinās, pakalpojumu sektorā joprojām vērojamas paaugstinātas izmaksas, ko galvenokārt nosaka darba samaksas spiediens.
“Tas atbalsta ideju, ka ECB decembrī, visticamāk, samazinās galvenās procentu likmes tikai par 25 bāzes punktiem, nevis par 50 bāzes punktiem, par kuriem daži runā,” komentēja Hamburgas komercbankas galvenais ekonomists Dr. Sīruss de la Rubija.
Tirgus reakcija
Eiro kurss ceturtdien palielinājās par 0,2 % un bija 1,08 ASV dolāri, novēršot trīs dienu zaudējumus. Tomēr valūtas kurss joprojām samazināsies piekto nedēļu pēc kārtas.
Valsts obligāciju ienesīgums eirozonā samazinājās, Vācijas Bund obligāciju ienesīgumam samazinoties par četriem bāzes punktiem līdz 2,28%. Līdzīgs kritums bija vērojams Francijā un Itālijā, kur OAT un BTP peļņas likmes samazinājās attiecīgi līdz 3% un 3.48%. Spānijas parādzīmju obligāciju peļņas likmes samazinājās par 6 bāzes punktiem līdz 2.97%, pirmo reizi kopš 2008. gada sākuma likvidējot peļņas likmju starpību ar Franciju.
Eiropas akcijas pieauga, un Euro Stoxx 50 pieauga par 0,7 %. Vislabāk veicās automobiļu ražotājiem, kuru vadībā bija Renault, kuras akcijas pieauga par gandrīz 7 % pēc tam, kad tika pārsniegti trešā ceturkšņa pārdošanas rezultāti un sniegtas pozitīvas norādes par ceturto ceturksni.
CAC 40 indekss pieauga par 0,7 %, ko veicināja luksusa preču akciju pieaugums – LVMH un Kering akciju cenas palielinājās attiecīgi par 2,9 % un 2,6 %.
Vācijā DAX pieauga par 0,6 %, pateicoties Volkswagen akciju lēcienam par 4 %, bet BMW un Mercedes-Benz pieauga par aptuveni 3 %. Itālijas FTSE MIB un Spānijas IBEX 35 pieauga par 0,3 %.