Agrāk tornado un virpuļviesuļi (virpuļviesuļi, kas paceļ gaisā ūdeni vai smiltis) nebija bieža parādība Austrumeiropā un tās ziemeļu daļā, tā bija dienvidu reģionu domēna.
Tomēr šodien ziņojumi par virpuļviesuļiem sāk nākt no pilnīgi netipiskām teritorijām, no kurām daudzas nekad nav piedzīvojušas šādas atmosfēras parādības.
Zinātnieki apgalvo, ka tornado sākotnēji rodas negaisa mākoņos ar spēcīgu dažādu temperatūru gaisa turbulenci. Tas rada strauji rotējošu gaisa plūsmu, kurā aukstais gaiss nolaižas lejup un siltais paceļas augšup – ar pietiekamu stabilitāti un rotācijas ātrumu šis virpulis var nolaisties līdz zemei un radīt nopietnus postījumus.
No kurienes Austrumeiropā rodas tornado
Tornado un citu postošu atmosfēras parādību veidošanos Austrumeiropā veicina globālā sasilšana un ar to saistītā mitruma līmeņa paaugstināšanās. Tā rezultātā laika apstākļi kļūst mazāk stabili un paredzami, un anomālijas rodas daudz biežāk.
Pēc aptuvenām aplēsēm Austrumeiropā katru gadu veidojas aptuveni 30-50 patiešām bīstamu tornado un virpuļviesuļu, un klimata pārmaiņu dēļ šis skaits var palielināties vairākkārt, kļūstot par ierastu parādību visā reģionā.
Pēdējais tornado 8. jūnijā skāra Polijas teritoriju, nodarot nopietnus postījumus transporta un enerģētikas infrastruktūrai šajos reģionos.
Tomēr maz ticams, ka šādas anomālijas varētu parādīties lielu pilsētu tuvumā, jo ēkas neļauj gaisa straumēm radīt stabilus virpuļus.
Visbeidzot, pat ņemot vērā globālās sasilšanas ietekmi, Austrumeiropas klimats joprojām nav īpaši piemērots tornado un virpuļviesuļiem, tāpēc tie nerada reālus draudus lielākajai daļai iedzīvotāju.
Lasi vēl: Prezidents Edgars Rinkēvičs ir pārsteigts par to, kā viņu uzrunāja kāds pilsonis Vecrīgas ielās
Latvijā ir bijuši virpuļviesuļi, lai gan tie ir salīdzinoši reti sastopami. Virpuļviesuļi Latvijā parasti ir mazāk intensīvi nekā tie, kas novērojami ASV un citos reģionos, kur šādas dabas parādības ir biežāk sastopamas. Tomēr dažos gadījumos šie viesuļi var radīt ievērojamus postījumus.
Viens no zināmākajiem virpuļviesuļiem Latvijā notika 2005. gada 2. augustā, kad virpuļviesulis skāra Gulbenes un Alūksnes novadus. Tas izraisīja plašus postījumus, iznīcinot vairākas ēkas, izplēšot kokus un radot ievērojamus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem.
Tomēr laiks daudzviet būs anomāls..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Vēl viens ievērojams gadījums notika 2017. gada 17. augustā, kad virpuļviesulis radīja postījumus Ainažos un tās apkārtnē.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs regulāri seko līdzi šādām dabas parādībām un izsniedz brīdinājumus, ja pastāv virpuļviesuļa iespējamība.
Lai gan virpuļviesuļi Latvijā ir reti un parasti mazāk intensīvi, tiem joprojām var būt būtiska ietekme uz skartajām teritorijām.
Debesis daudzviet būs skaidras, bet Vidzemē un Latgalē saglabāsies vairāk mākoņu. Nokrišņi pārsvarā nav gaidāmi. Lēna vēja ietekmē gaisa temperatūra pazemināsies līdz +9..+15 grādiem.
Otrdiena sola būt visai saulaina, bet vietām veidosies gubu mākoņi, kas var izraisīt īslaicīgu lietu un pērkona negaisu. Pūšot lēnam līdz mērenam rietumu vējam, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +21..+25 grādiem, bet piekrastes daļā tā būs +17..+20 grādi.
Rīgā būs mainīgs mākoņu daudzums, un otrdienas pēcpusdienā iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss. Naktī un rīta stundās pūtīs lēns vējš, un gaisa temperatūra nokritīs līdz +14 grādiem, bet piepilsētā vietām līdz +10 grādiem.
Dienas laikā vējš kļūs mērens no rietumiem, un gaisa temperatūra sasniegs +23..+24 grādus.
Latvijā jūnijā bieži novēro vairākas laikapstākļu anomālijas, kas ietekmē gan cilvēkus, gan vidi. Pērkona negaiss un stipras lietusgāzes ir biežas parādības, kas nes intensīvus lietus, krusu un spēcīgas vēja brāzmas, dažkārt izraisot plūdus un postījumus.
Krusa pērkona negaisa laikā var radīt bojājumus automašīnām, ēkām un lauksaimniecības kultūrām. Jūnija laikā temperatūra var strauji mainīties, pārejot no siltām un saulainām dienām ar temperatūru virs +25 grādiem uz vēsākām dienām ar temperatūru zem +15 grādiem, kas ietekmē cilvēku pašsajūtu un dabas procesus.
Lai gan retāk sastopami, jūnijā dažkārt veidojas nelieli virpuļviesuļi, kas var radīt postījumus vietējā mērogā, tomēr tie ir mazāk intensīvi nekā citos reģionos pasaulē, bet joprojām bīstami. Jūnijs dažreiz var būt sauss, īpaši, ja ilgstoši saglabājas augsta spiediena periods, kas neļauj veidoties nokrišņiem, un sausums negatīvi ietekmē lauksaimniecību un ūdens resursus.
Aukstas atmosfēras frontes, šķērsojot Latviju, var izraisīt strauju temperatūras pazemināšanos un spēcīgas vēja brāzmas, bieži vien saistītas ar pērkona negaisu un stiprām lietusgāzēm. Šīs laikapstākļu anomālijas ir raksturīgas Latvijas mainīgajam klimatam jūnijā un var būtiski ietekmēt ikdienas dzīvi un plānošanu.