Iešana uz kapsētu daudzos mūsdienu cilvēkos neizraisa neko citu kā nepatiku un apjukumu.
Taču vecākās paaudzes pārstāvji dažkārt ar neslēptu prieku apmeklē pat savu tuvinieku kapus. Viņi kapsētā jūtas diezgan ērti, viņi runā ar mirušajiem, sūdzas viņiem par savu dzīvi. Bet, kad nāk ziema, viņi sāk māņticīgi iet kapsētai ar līkumu.
Kāpēc tādas bailes? Ar ko tas ir saistīts?
Mūsu senčiem ir daudz ticējumu, kas īpaši saistīti ar pēcnāves dzīvi. Un viens no tiem ir aizliegums apmeklēt kapsētu ziemā:
1. Ziemas mēnešos kapsētās uzturas daudz melno raganu un burvju. Principā viņi tur ierodas jebkurā laikā, bet zem sniega ir vieglāk noslēpt viņu uzturēšanās pēdas.
Līdz pavasarim tik un tā neviens neatnāks. Tāpēc, ja cilvēks pēkšņi nolemj doties uz kapsētu, viņš var viegli paklupt aiz kāda rituāla priekšmetam (uzkāpt, to sabojāt, nejauši pieskarties). Un kapsētas maģijai ir milzīgs spēks. Aizskart maģisku priekšmetu kapos ir ļoti bīstami. Jo šie priekšmeti ir piepildīti ar lielu negatīvismu.
Lasi arī: Mēs visi izmantojam balzāmu “Zvaigznīte” nepareizi. Kā to lietot patiesībā…
Lasi vēl: Jau šovakar debesīs būs vērojama unikāla dabas parādība; To vairs neredzēsim nākamos 14 gadus
2. Ar pēdu nospiedumu palīdzību sniegā dzīvie var “aizvest” sev līdzi mirušos. Tam sekojoši nav pat jāsaka, ar kādām problēmām šim cilvēkam var nākties saskarties.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā