11. janvāris mūsu senču tautas kalendārā ir īpaši ierakstīta diena. Senos laikos cilvēki no rīta strādāja un vakarā pulcējās pie galda. Šo dienu uzskatīja par nozīmīgu. Mūsu senči cits citam novēlēja laimi, cenšoties ar vārdiem piesaistīt to mājā.
Senos laikos mēdza teikt: “Meklē jaunu laimi, bet veco nezaudē!”, “Laime nav putns – tā pati no sevis nenāk”, “Kas nolād dzīvi, tas nepazīst laimi”, “Kas ir laimīgs, tas par neko neuztraucas”.
Mūsu senči zināja, ka laime ir trausls jēdziens. Ja jūs esat noķēruši laimi – rūpējieties par to. Ja tu to atlaidīsi, tu to nožēlosi.
Tautas kalendārs: Mājsaimnieču diena
11. janvārī mūsu senči strādāja no rīta līdz vakaram. Pēc Ziemassvētkiem mājās vienmēr bija daudz darba. Zinot, ka priekšā – Tēvreizes un vesela virkne svētku pasākumu, viņi centās sakārtot mājsaimniecību.
Šī diena, ko sauca arī par Ziemassvētku gaļas ēdāju, lielākoties sākotnēji nebija brīvdiena. Bet kaut kā sanāca tā, ka sākumā par to sāka tikai runāt, bet pēc tam – un pamazām arī svinēt. Pasākumam izveidojās tradīcijas, un tas ieņēma savu mazu nišu pēc Ziemassvētku datumiem.
No Ziemassvētku gaļas ēšanas mūsu senči atgriezās pie ierastā uztura. Līdz gavēņa laikam bija atļauts ēst gaļu. Tāpēc uz galda bija daudz garšīgu ēdienu. Tomēr neviens neatcēla iknedēļas gavēni trešdienās un piektdienās. Bija tāds teiciens: “Gaļa – gaļas ēšanas dienā, bet gavēnim ir sava kārta”.
Lai ģimenēs būtu miers un klusums, visiem ēdieniem vajadzēja pievienot ceturtdienas sāli, kas tika gatavota Tīrajā ceturtdienā.
Ņemot vērā, ka cūkas tika nokautas janvāra pirmajās dienās, bija šķiņķis, desas un desiņas. Tomēr zemnieki neļāva sevi palutināt.
Lielākā daļa gaļas krājumu bija paredzēta pārdošanai. Šajā laikā pilsētās un ciemos notika svētku gadatirgi, kuros vieni cilvēki pārdeva, bet citi pirka pārtiku savām ģimenēm.
Pēc Ziemassvētkiem sākās kāzu laiks. Viņi ballējās un jautri pavadīja laiku, vēlot laimi jaunlaulātajiem un viņu radiniekiem, kas klāja bagātīgus galdus. Ziemassvētku gaļas ēšana turpinājās līdz pat Meteņiem. Tāpēc bija pietiekami daudz laika jautrām kāzām un mielastiem.
Mūsu senči ticēja, ka vien dažas pareizas rīcības var jūsu mājās ieaicināt – veiksmi, laimi un mīlestību. Lūk, kas jādara!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā