Kļuvis skaidrs, ar kuriem iedzīvotājiem Valsts ieņēmumu dienests tuvākajā laikā varētu sazināties: galvenais iemesls ir saistīts ar bankomātu izmantošanu un tajos veiktajiem darījumiem.
Šāda pieeja ļaus iestādei precīzāk izvērtēt iespējamos riskus un nodrošināt lielāku finanšu aprites caurspīdīgumu.
Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru un uzlabot skaidras naudas aprites pārskatāmību. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona iemaksās skaidrā naudā 750 eiro vai vairāk, vai arī no sava konta izņems summu, kas pārsniedz 1500 eiro, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums iesniegt tā dēvēto “sliekšņa deklarāciju” Finanšu izlūkošanas dienestam.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe TV3 raidījumā “900 sekundes” skaidroja, kā jaunā sistēma darbosies praksē. Viņa norādīja, ka līdz šim VID nebija piekļuves detalizētiem datiem par klientu skaidras naudas darījumiem — bankas sniedza tikai informāciju par kopējo konta apgrozījumu, bet nebija zināms, cik liela daļa darījumu veikta tieši skaidrā naudā.
Tomēr kas ir būtiski
Tagad šī situācija mainīsies, jo VID būs iespēja iegūt un analizēt detalizētāku informāciju. Šmite-Roķe uzsvēra, ka noteikumi tapuši sabiedrības līdzdalībā, ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus publiskajā apspriešanā. Tāpēc arī turpmāk tiks izvērtēts, vai nepieciešams mainīt deklarāciju sliekšņus vai ziņošanas regularitāti.
Vienlaikus viņa norādīja, ka nedz VID, nedz Finanšu izlūkošanas dienests negrasās uzsākt tūlītējas vai masveidīgas pārbaudes pēc katra darījuma. Informācija tiks vērtēta kopējā risku kontekstā — piemēram, ja persona iemaksās lielu skaidras naudas summu, bet tās ienākumi nav redzami vai nav likumīgi pamatoti, tas var radīt papildu interesi. Galvenā uzmanība tiks pievērsta uzņēmumiem, kuros ir lielāka iespējamība aplokšņu algu izmaksām vai aizdomīgiem darījumiem skaidrā naudā.
Privātpersonām, kā uzsver Šmite-Roķe, nav pamata bažām — likums pasargā cilvēkus, kuri legāli izņem lielākas summas, piemēram, dodoties ceļojumā. Šādos gadījumos VID nesniegs liekus jautājumus, ja līdzekļiem būs legāla izcelsme. Pēc pašreizējiem datiem virs noteiktajiem sliekšņiem skaidru naudu iemaksā aptuveni 28 000 cilvēku, bet izņem ap 3800, līdz ar to lielākajai sabiedrības daļai šīs izmaiņas ikdienu neietekmēs.
VID norāda, ka jaunā sistēma uzlabos iestādes darba efektivitāti — ļaus precīzāk noteikt riska grupas un samazinās lieku vēstuļu sūtīšanu iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka komunikācija ar sabiedrību kļūs mērķtiecīgāka, vēršoties tikai pret gadījumiem, kuros ir pamatotas aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji atgādina, ka, lai gan komercbankas aktīvi veicina pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem, tas rada arī ievainojamības riskus, īpaši krīzes situācijās. Latvijas Bankas padomes locekle Ieva Posuma norāda, ka Latvijā saglabājas stabila proporcija — ap 70% norēķinu notiek digitāli, bet skaidrā nauda joprojām veido aptuveni 30%. Sabiedrībā kopumā vērojama digitalizācijas tendence, kas izpaužas gan jaunu pakalpojumu attīstībā, gan arvien biežākos pirkumos tiešsaistē.
Tomēr Latvijas Banka uzsver — iedzīvotājiem jāsaglabā iespēja izvēlēties starp skaidru un bezskaidru naudu arī turpmāk, un šī izvēles brīvība jānodrošina arī ārkārtas situācijās.
Tava finanšu ikdiena drīzumā var nonākt zem VID palielināmā stikla – noskaidrots, kuras darbības iestāde gatavojas vērot ar īpašu vērību..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) no bankām saņems detalizētāku informāciju par skaidrās naudas darījumiem – proti, par fizisko personu un uzņēmumu iemaksām, kas pārsniedz 750 eiro, kā arī par naudas izmaksām, sākot no 1500 eiro. Tomēr šis regulējums ar to nebeidzas. Lai arī datu apstrāde noritēs automātiski un iedzīvotājiem pašiem nekas papildu nebūs jāziņo, sabiedrībā tas izraisījis plašas diskusijas un satraukumu. Šādas pārmaiņas ir daļa no valdības plāna efektīvāk atklāt aplokšņu algu maksājumus un identificēt gan to izmaksātājus, gan saņēmējus.
Paziņojums, ka bankām turpmāk būs pienākums sniegt ziņas par klientu skaidrās naudas darījumiem, sabiedrībā radījis krasu reakciju. Daudzi uzskata, ka tas nozīmēs valsts iestāžu iejaukšanos personīgajos finanšu paradumos un privātajā dzīvē.
Vai tas nozīmē, ka VID pārskatīs katru šādu darījumu individuāli?
Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta direktore Jana Salmiņa mierina, ka šādām bažām nav pamata. Viņa skaidro, ka VID neanalizēs katru iemaksu vai izmaksu atsevišķi – tam vienkārši nav ne resursu, ne nepieciešamības.
Līdz šim VID nebija tiešas pieejas informācijai par skaidrās naudas apriti. Finanšu nozares asociācijas aprēķini liecina, ka pēc jauno sliekšņu ieviešanas dienests ik mēnesi saņems ziņas par aptuveni 28 tūkstošiem cilvēku, kuri kopumā iemaksā ap 43 miljoniem eiro jeb vidēji ap 1500 eiro katrs.
Lasi vēl: Peonijas rudens sākumā pabaroju tikai šādi, lai nākamgad tās priecētu ar bagātīgiem ziediem
Savukārt skaidrās naudas izmaksu dati rāda, ka šo slieksni katru mēnesi pārsniedz ap 3800 privātpersonu, kuru kopējā izņemtā summa ir aptuveni 23 miljoni eiro, kā arī ap 540 uzņēmumu, kas izņem vēl ap 60 miljoniem eiro.
