Diemžēl, mūs ir pametis ļoti labi zināms un atpazīstams latviešu aktieris, kura ieguldījums Latvijas kultūrā un mākslā ir nenovērtējams. Viņa talants un darba spējas ir bijušas ne tikai atzītas, bet arī mīlētas gan skatītāju, gan kolēģu vidū.
Šis aktieris ir bijis daudzu izcilu lomu izpildītājs gan teātrī, gan kino, un viņa darbi ir palikuši Latvijas kultūras mantojuma zelta fondā. Viņa aiziešana ir liels zaudējums visai Latvijai, jo viņš ir bijis cilvēks, kas ar savu mākslu un personību spēja iedvesmot un saviļņot daudzus.
Skumjas un sēras ir pārņēmušas visu Latviju, jo mēs esam zaudējuši izcilu mākslinieku, draugu un kolēģi, kura ieguldījums un piemiņa vienmēr paliks mūsu sirdīs.
Jāņem vērā, ka pagaidām ir daudz neskaidrību – 32 gadi ir ļoti maz, un viņš ir aizgājis mūžībā ļoti pāragri. Tas ir notikums, kas atstāj dziļas pēdas ikvienā, kas viņu pazina vai novērtēja viņa darbu un talantu. Dzīve, kas bija pilna ar solījumiem un neizdzīvotām iespējām, tika pārtraukta daudz ātrāk, nekā būtu bijis taisnīgi vai pareizi.
Mēs bieži runājam par dzīvi kā par ceļojumu, kurā katrs mirklis un katrs piedzīvojums ir svarīgs. Tomēr, kad ceļojums tiek pārtraukts tik negaidīti, mēs paliekam ar sajūtu, ka kaut kas ļoti svarīgs ir zudis. Viņa aiziešana mūžībā ir liels trieciens ne tikai ģimenei un draugiem, bet arī visiem, kas sekoja viņa dzīvei un karjerai. Viņa talants un personība bija īpaši spilgti un atstāja neaizmirstamu iespaidu uz daudziem cilvēkiem.
32 gadi ir ļoti maz, lai nodzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, realizētu visus sapņus un sasniegtu visus mērķus. Tāpēc šī zaudējuma smagums ir vēl jo vairāk jūtams. Mēs bieži uzskatām, ka jaunība ir laiks, kad viss ir iespējams, kad dzīves ceļš ir vēl tikai sākumā. Taču, kad tik jauns cilvēks aiziet no dzīves, mēs paliekam ar daudzām neatbildētām jautājumiem un smagu sirds sajūtu.
Tas ir patiešām skumji, ka mēs esam zaudējuši kādu tik īpašu un talantīgu cilvēku tik agrā vecumā. Viņa ieguldījums mākslā un kultūrā, kā arī viņa spēja iedvesmot un aizraut cilvēkus, paliks mūsu atmiņās. Šis zaudējums ir dziļi personīgs, taču tas ir arī kopīgs, jo mēs visi esam daļa no kopienas, kuru viņš ar savu dzīvi un darbu ir bagātinājis. Lai arī šajā brīdī valda skumjas un sēras, mēs saglabāsim viņa piemiņu un atcerēsimies visu labo, ko viņš ir devis šai pasaulei.
Pirms mēneša, 27. aprīlī, Krišjānis Straumēns nosvinēja savu 32. dzimšanas dienu. Diemžēl, maija beigās viņš devās mūžībā pēc teju desmit gadu ilgas cīņas ar v***i. Šis zaudējums ir dziļi skumjš un sāpīgs visiem, kas viņu pazina un novērtēja viņa daudzveidīgo talantu.
Krišjānis bija ne tikai aktieris, bet arī izcils fotogrāfs. Viņa darbi ir atstājuši neizdzēšamas pēdas Latvijas mākslas ainavā. Viņš bija pazīstams ar savu aizrautību, radošumu un spēju iedvesmot citus. Viņa fotogrāfijas atklāja pasauli no unikāla skatupunkta, un viņa lomām teātrī un kino piemita dziļa emocionalitāte un patiesība.
Atvadīšanās no Krišjāņa notika 31. maijā, un šis notikums pulcēja daudzus viņa tuviniekus, draugus un kolēģus, kuri atnāca, lai godinātu viņa piemiņu. Skumjas un zaudējuma sajūta ir pārņēmusi daudzu sirdis, jo Krišjānis bija cilvēks ar neizmērojamu talantu un sirdi, kas vienmēr bija atvērta citiem.