– Tu esi mana laime, mana princese,” viņš teica, sapinot meitenei bizes vai noliekot viņu gulēt.
Protams, neviens neatcēla darbu, un darba dienās auklīte Margarita pieskatīja Noriņu. .
Un, kad meitenei jau bija pieci gadi, aukle Ilmāram deva padomu:
– Piedod man, protams, tā nav mana darīšana, viņa samulsusi iesāka.
Ilmārs, neizmērojami cienīdams Margaritu, pacēla acis:
– Kas noticis? viņš satraukti jautāja.
– Es daudzus gadus strādāju pie jums, un man šķiet, ka jums nekad nav bijis atvaļinājums, ko pavadīt kopīgi ar Noru. Tomēr bērnam vismaz reizi gadā ir jāmaina vide, viņa maigi sacīja.
Ilmārs ieslīga dziļās pārdomās.
– Bet tā ir taisnība, kopš dienas, kad nomira mana sieva, es nekur neesmu devies. Bet jūras gaiss taču ir ļoti noderīgs bērniem, viņš atzina.
Auklīte pamāja.
– Jums vajadzētu par to padomāt. Un Noriņa, esmu pārliecināta, būs sajūsmā, piebilda sieviete.
Pēc auklītes teiktā vairs nevarēja būt argumentu “pret”. Un pēc mēneša Ilmārs rūpīgi salika koferos lietas sev un savai meitai.
Atvaļinājums sākās lieliski. Jūra, saule, smilšaina pludmale – kas gan vēl vajadzīgs labai atpūtai? Nora bija sajūsmā! Viņa iemācījās nirt vai kopā ar tēti uzcēla smilšu pilis. Bet burtiski trešajā dienā viņa ārkārtīgi sajūsmā pieskrēja pie Ilmāra:
Tēti, tēti! Tur, pludmalē, ir tante no fotogrāfijas, kas ir tavā guļamistabā! Kas viņa tāda ir? Nora satraukti jautāja.
Lasīt vēl: Kāpēc tūkstošiem saimnieču iesaiņo rīves celofānā: vienkāršs risinājums mūžīgai problēmai
Lasi vēl: Pieredzējis dārznieks pastāstīja, kā panākt apskaužamu biešu ražu izmantojot šīs metodes
Ilmārs burtiski sastinga. Atklājās, ka viņa mīļotā sieva ir inscenējusi savu bojāeju, lai sāktu attiecības ar citu vīrieti, kurā bija neprātīgi iemīlējusies. Viņai bija pilnīgi vienalga, kādu ļaunumu Ilmāram un meitiņai viņa ir nodarījusi.
Bet kādas ir tavas domas par šo neparasto stāstu? Būsim gandarīti, ja dalīsies komentāros savā viedoklī/pieredzē!