Vecāku upurēšanās bērna labā var salauzt viņa likteni. Neticami skarba psiholoģes atziņa. Liek aizdomāties!

Šādu stāstu ir nav mazums. Kad bērns kļūst par dzīves jēgu, tas viņam ir par smagu. Tas ir it kā iegrūst viņu telpā, kurā kādu dienu beigsies gaiss. Sākumā var tā dzīvot, bet pamazām sāc smakt. Smakt no tādas mīlestības un rūpēm.

Tāpēc es jūs lūdzu, nedzīvojiet bērnu labā! Atrodiet sev citu dzīves jēgu, atrodiet atšķirīgu nozīmi mātes un tēva lomās. Lai mazie zēni un meitenes, kas ierodas uz šīs planētas, nekļūtu par jūsu “labdarības” un aizbildniecības ķīlniekiem un upuriem.

Vīrs un sieva, mīliet viens otru. Bērni izaugs, bet jūs paliksiet kopā. Jūs abi varat rādīt attiecību piemēru bērniem, lai viņi vēlētos nodibināt paši savas ģimenes un radīt bērnus. Un jūs varat “atsist” bērnam šādu vēlmi, ja esat apsēsti ar bērnu problēmām, ignorējot savas – sievas un vīra – vajadzības.

Mīliet sevi. Skrējienā pēc bērnu laimes neaizmirstiet par sevi. Neatsakies no jaunas kleitas vai kosmetologa apmeklējuma par labu jaunai spēļmantai. Ja tu nerūpēsies par sevi, ko tu vari dot citiem? Kādu piemēru rādīt? Kādu mīlestību? No kurienes?

Lasi vēl: Svētdien bijām kristībās. Nekādi nespēju pārstāt domāt par eksotisko vārdu, kādu vecāki deva meitiņai

Meklē dzīves jēgu ārpus materiālām lietām. Šī dzīve kādu dienu beigsies pat tad, ja tagad nevēlies par to domāt. Garīgā prakse, reliģija, lūgšanas, Svēto Rakstu lasīšana. Tu vari smelties spēku tur, tā vietā, lai prasītu to no bērniem.

Dod bērniem iespēju dzīvot un “elpot”. Tad viņi varēs augt un attīstīties tur, kur viņus gaida liktenis. Mūsu kā vecāku loma ir vienkārša – laicīgi aplaistīt, nenorobežot no saules, pasargāt no kaitēkļiem. Un tad bērns, tāpat kā zieds, pats tiks galā un parādīs visu labāko, ko viņā jau iepriekš ielikuši augstāki spēki.