“Latvijas Avīzes” 5. janvāra numura publikācijā “Naids internetā liels, tiesas procesu maz” stāstīju par konkrētu tiesvedību par naida runu internetā (portālā pie raksta “Seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanas situācija Latvijā joprojām ir sliktākā Eiropas Savienībā” kāds komentētājs Jānis ierakstīja: “Nav ko ārstēt, vajag izšaut un miers, zarazas jālikvidē jau sākumā, jo savādāk tas būs letāli.” Par to viņam tiesa piesprieda 70 piespiedu darba stundas sabiedrības labā).
Tāpat kopā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu Armandu Onzulu, kurš par iespējamu naida runu policijai divu gadu laikā uzrakstījis 30 iesniegumus, vērtējām situāciju kopumā.
A. Onzuls pauda neizpratni, kāpēc policija daudzos gadījumos atsaka ierosināt krimināllietu, un šaubījās arī par dažu atteikumu pamatotību. Par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas vadības nodaļas priekšnieku Andi Rinkevicu, raksta la.lv
Lasi vēl: Mūžībā devusies izcila aktrise jeb kā viņa tiek dēvēta ”Komēdijas karaliene”
Kāpēc noziedzīgus nodarījumus pēc Krimināllikuma 78. panta “Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana” skata Drošības dienests, bet pēc 1491. panta “Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana” un 150. panta “Sociālā naida un nesaticības izraisīšana” – Valsts policija? Šie panti nav gluži vienādi, bet arī ne tik atšķirīgi, lai neatrastos vienas iestādes pārraudzībā.
