A. Rinkevics: Robeža patiešām grūti nodalāma, bet nevis starp pašiem pantiem, bet par piekritību. Likumā teikts, ka uz 78. pantu attiecas noziedzīgi nodarījumi, kas ir saistīti ar iespējamu apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savukārt uz 1491 un 150. pantu attiecas noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar rasistisku, nacionālu, etnisku, reliģisku, sociālu naidu (ietver sevī vēršanos pret seksuālo orientāciju, sociālo izcelsmi, ģimenes stāvokli, konkrētas profesijas pārstāvi, politisko vai kādu citu pārliecību vai jebkurām citām pazīmēm).
Bet problēma ir tāda, ka ir dažāda izpratne par to, ko ietver jēdziens “nacionālās drošības intereses”. Par to var diskutēt dienām.
Nereti arī starp Drošības dienestu un Valsts policiju šai sakarā iesniegumi tiek sūtīti šurpu turpu.
Jautājums, vai lietas, kas attiecas uz šiem abiem pantiem, vajadzētu būt viena resora pārraudzībā, ir vismaz desmit gadus. Bet risinājums nav rasts, jo katram dienestam ir sava specifika. Piemēram, Valsts policijai nav kompetences un resursu veikt izlūkošanas darbu, kas ir Drošības dienestam.
Bet varbūt attiecībā uz pantiem, kas ir Valsts policijas kompetencē, tomēr vajadzētu vienu nodaļu, kas ar to profesionāli nodarbojas, šīs lietas izmeklēs vienā vietā un pēc vienādiem principiem? Jo pieļauju, ka kāda rajona iecirknī inspektors nav īpaši apmācīts, lai skatītu lietas pēc tik jutīgiem pantiem.
Šīs lietas pēc sava satura nav augstākās sarežģītības, kā, piemēram, ekonomiskās lietas, kurās, lai saprastu un spētu izsekot niansēm, nepieciešama speciāla izglītība.
Aptuveni 70% gadījumu nodarījumi ir izdarīti rakstiski. Sarežģītākais ir iegūt datus par personām. Jā, protams, jautājums ir par to, kā tiek interpretēta paustā informācija, raksta la.lv
Par to ir pieņemts lēmums veidot nevis atsevišķu specializētu nodaļu, bet gan izveidot sistēmu, ka šīs lietas, kas attiecas uz sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, diskrimināciju, izskatītu speciāli apmācītas amatpersonas. Lai nebūtu tā, ka lēmumu pieņem inspektors, kas tajā dienā dežurē. Tā mēs izvairīsimies no nepamatotiem atteikumiem.
Lasi vēl: Mūžībā devusies izcila aktrise jeb kā viņa tiek dēvēta ”Komēdijas karaliene”
Problēma pašreiz ir arī tā, ka šie nodarījumi tiek veikti rakstiskā formā un attiecībā uz 150. pantu jābūt radītam būtiskam kaitējumam. Un vienlaikus te parādās problēmas plašāka dimensija – tāda lieta kā vārda brīvība. Persona, kas pateikusi kaut ko netīkamu par kādu cilvēku vai cilvēku grupu, kad tiek saukta pie atbildības, bieži saka: jūs nedrīkstat ierobežot manu vārda brīvību! Šeit robeža nav strikti novelkama.