Ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību, šīs mantas īpašnieks atzīstams par aizskartās mantas īpašnieku, kuram ir noteiktas tiesības un pienākumi, kas uzskaitīti Kriminālprocesa likuma 111.1 pantā.
SIA “RLDT” 2020.gadā tika arestēts nekustamais īpašums lietā Nr. 11514003318. Par pieņemto aresta lēmumu, SIA „RLDT” Latvijas Republikas tiesā iesniedza sūdzību, uz ko Apgabaltiesa sniedza atbildi, ka aresta pārsūdzēšana izskatāma lietā Nr. 11514003318, kas atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tiesneses Lindas Dīzenbergas lietvedībā.
Latvijas Republikas Senāts atzina, ka aizskartās mantas īpašniekam ir aktīvi jāiesaistās kriminālprocesā, jāpiedalās tiesas sēdēs, jāiesniedz pierādījumi, jāizsaka viedokli, lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktā tiesības uz īpašumu (Lēmums 11.06.2019. Lietā Nr. 11519010516, SKK–294/2019 ECLI:LV:AT:2019:0611.11519010516.3.L.)
SIA “RLDT” vērsās Tieslietu ministrijā un Tieslietu ministrija atzina, ka SIA “RLDT” ir aizskartās mantas īpašnieks, kuram, ir tiesības aktīvi iesaistīties kriminālprocesā, lai varētu aizstāvēt savas tiesības uz īpašumu, tomēr tiesnese Linda Dīzenberga SIA “RLDT” vispār nesniedz nekādu informāciju par esošo kriminālprocesu un SIA “RLDT” neaicina uz tiesas sēdēm. SIA “RLDT” par lietas izskatīšanu tiesā uzzināja tikai no publiskiem reģistriem.
No publiski pieejama https://www.elieta.lv/web/ portāla tapa zināms, ka banka pieteica lūgumu tiesnesei L. Dīzenbergai, lai banku kā SIA „RLDT” kreditoru atzītu par lietas dalībnieku, tomēr tiesnese L.Dīzenberga turpina ignorēt gan banku, gan aizskartās mantas īpašnieku, iztiesājot lietu pēc būtības lietas dalībnieku nepilnā sastāvā.
Rodas vairāki jautājumi, vai likumi tiek ievēroti un tie ir spēkā attiecībā uz aizskartās mantas īpašnieku? Vai šādi tiek vairota nekustamo īpašnieku vēlēšanās saņemt aizdevumus? No kura laika bankas naudas līdzekļi ir nelegāli?
Kādu motīvu vadīta tiesnese Linda Dīzenberga šādi rīkojās, spriežot tiesu lietas dalībnieku nepilnā sastāvā? Vai tiešām šajā lietā nav jāuzaicina tā persona, kurai tika arestēta manta? Kam ir pakļauta tiesnese savā darbībā?
Lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu, SIA “RLDT” 05.01.2023. vērsās ar oficiālu iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša, Tieslietu padomes priekšsēdētāja Aigara Strupiša, Tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres un ģenerālprokurora Jura Stukāna.
Saņemot lietas materiālus tiesā, redzot lēmumu par aresta uzlikšanu SIA “RLDT” īpašumam, cienījamai tiesnesei Lindai Dīzenbergai, bija jāuzaicina SIA “RLDT” kā aizskarto mantas īpašnieku uz tiesas sēdēm, kurā skata lietu pēc būtības, tomēr tā nenotika. Šāda rīcība rada šaubas par tiesneša objektivitāti.
Likums “Par tiesu varu” 14.panta pirmā daļa nosaka, ka: “Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.”
Advokāts Oskars Rode un advokāts Jānis Rozenbergs kādā lietā lūdza apelācijas tiesu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un lietu nosūtīt atpakaļ jaunai izskatīšanai, jo pirmās instances sprieduma rezolutīvā daļa aizskar tādu subjektu intereses, kas nav tikuši aicināti piedalīties procesā. Tas ir – pārkāptas aizskartās mantas īpašnieka tiesības. Precedenti par aizskartās mantas īpašnieka tiesībām ir bijuši arī citās lietās, kurā atcēla spriedumu. Šāds pārkāpums ir būtisks pārkāpums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām. (https://neatkariga.nra.lv/tieslietas/373187-aizskartas-mantas-ipasnieki-t-s-lembergs-kriminallieta-nav-uzklausiti)
Cerībā, ka SIA “RLDT” kā aizskartās mantas īpašnieka tiesības tiks ievērotas, SIA “RLDT” vērsās pie ekonomikas jomā sertificēta, Tieslietu ministrijas apstiprināta tiesu eksperta, kas veica grāmatvedības ekspertīzi, un atzina, ka naudas līdzekļiem, nevar būt noziedzīga izcelsme kā tas tika minēts aresta lēmumā.
Vai tiesnese tāpēc nevēlās lietas materiāliem pievienot šos dokumentus?
Kam izdevīgi SIA “RLDT” liegt realizēt tiesības kā aizskartās mantas īpašniekiem? Vai šī iemesla dēļ SIA “RLDT” netiek lietā pielaista kā dalībnieks? Kādēļ tiek slēpta patiesība lietā, kam tas ir izdevīgi?
Vai tiešām tiesnese Linda Dīzenberga ir neatkarīga kā to nosaka likums “Par tiesu varu” un ir pakļauta tikai likumam?
Ņemot vērā Latvijas tiesnešu ētikas kodeksā noteiktos kanonus, rodas jautājums, vai tiesnese Linda Dīzenberga ievēro un izpilda ētikas kanonus un vai šajā lietā tiesnese var turpināt spriest lietu?
Varbūt ar lietu saistīto personu un notikumu izklāsts liks aizdomāties, kā tas varēja gadīties, ka tiesnese aizmirsa uzaicināt uz tiesu arestētās mantas īpašnieku.
SIA „RLDT” kā cietusī puse vairākus gadus cīnās ar reiderismu, un ne pēc nostāstiem zina, kas ir taisnīga un objektīva tiesa, protams, praksē gadījās dīvaini lēmumi, bet līdz šim Latvijas Republikas tiesai izdevās noskaidrot patiesību un pieņemt taisnīgus lēmumus. Tai skaitā, lietā, kur SIA “RLDT” ir cietušā puse, tika noteiktas slēgtas tiesas sēdes, lai, iespējams, slēptu no sabiedrības tiesas rīcības dīvainības un, iespējams, dēļ savas intereses, lai apslēptu ne patiesi likumīgu rīcību tiesas sēdēs, un lai apmierinātu tikai vienas puses intereses. Bet mēs ceram uz to, ka tiesnese Dīzenberga tā nerīkosies un neizmantos savas pilnvaras šādiem mērķiem.
Mēs ceram, ka tiesnese Dīzenberga nav izņēmums tiesu sistēmā, un mūsu uzticība tiesu varai tādēļ netiks grauta.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bez minētā kriminālprocesa, ir lieta, kurā SIA “RLDT” ir cietusī puse.
Kā var būt, ka šajā lietā viens no Biroju Sistēmas īpašniekiem ir detalizēti informēts par procesu, kas atrodas tiesneses Dīzenbergas lietvedībā, kurā SIA „RLDT” īpašumam ir uzlikts arests un kurā SIA “RLDT” netiek pielaists kā aizskartās mantas īpašnieks? Kāds avots ir sniedzis šādu informāciju? Vai tiesnese L.Dīzenberga?
Un kā ar krimināllietas izmeklēšanas noslēpumu? Vai iemesls ir tas, ka lieli naudas līdzekļi atradās nevis pie SIA „RLDT”, bet AS “Biroju Sistēmas”?
Vai cietušajai pusei Dīzenbergas lietā jau zināms tiesneses lēmums attiecībā uz naudas līdzekļiem? Tāpēc augsti kvalificēti juristi, nesagaidot tiesneses lēmumu, vēršas iestādēs, lai panāktu nodrošinājuma pārdošanu?
Vai šādā veidā izpaužas likumā “Par tiesu varu” tiesneša neatkarība un pakļautība tikai likumam?
Rodas jautājums, vai tā izpaužas tiesu darba efektivitāte pēc Rīgas tiesu reorganizācijas ? Vai Bordāna reforma panāca lietu kontroli apvienotajā Rīgas tiesā? Vai ar jauno Tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri kaut kas mainījies ???
Vai tiešām tiesnesei L.Dīzenbergai ir jāpieļauj lietā būtisks pārkāpums, lai Augstākā tiesa atgrieztu lietu atpakaļ, lieki tērējot valsts un nodokļu maksātāju līdzekļus un resursus?
Ko par to teiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs? Ko par to teiks ģenerālprokurors Juris Stukāns?
Kādu atbildi sniegs jaunais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis?
Lasītājs, iespējams, padomās, kāda jēga rakstītājam, bet kādu citu dienu, šāds precedents var atgadīties ar jebkura sabiedrības locekļa īpašumu, vai drīkst ļaut tiesnešiem neievērot likumu, ko domās par tiesu varu investori, ja šādi rīkosies ar viņu īpašumu, vai tie investēs mūsu valstī? Kas būs cietušie – nodokļu maksātāji, valsts?
Lai pārvarētu grūtos laikus un rastos ticība pozitīvai nākotnei, nepieciešams pamats (balsts), kas veidojas no uzticības valsts varai un uzticības amatpersonām. SIA „RLDT” joprojām nezaudē ticību taisnīgai tiesai un cer, ka tiesu vara Latvijā darbojās saskaņā ar likumu “Par tiesu varu”. Gribas ticēt, ka “Spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.” Tātad pakļauti likumam, nevis neatkarīgi no likuma. Un vienas tiesneses rīcība nevar graut uzticību tiesu varai
SIA „RLDT” uzskata, ka ar vēršanos Eiropas tiesā, netiks vairota sabiedrības uzticība Latvijas tiesu varai, jo precedenti par aizskartās mantas īpašnieka tiesībām jau vairākkārt ir bijuši konstatēti Latvijas apelācijas instances tiesās, kas bija par iemeslu lietas nosūtīšanai atpakaļ uz pirmo instanci. Turklāt patreiz Eiropas tiesā jau tiek izskatīta lieta Nr. 57845/21 par vēršanos pret SIA „RLDT” nodrošinājuma garantu.
Šī raksta mērķis ir panākt Satversmē nostiprināto tiesību uz īpašumu ievērošanu attiecībā uz mantas īpašniekiem, lai ikviens cilvēks varētu aizstāvēt savas īpašuma tiesības taisnīgā tiesā! SIA “RLDT” lūdz valsts iestādēm aizstāvēt nekustamo īpašumu īpašniekus no reideriem! Raksts nekādā veidā nav vērsts pret/uz tiesu, jo respektējam un ievērojam tiesu neatkarību, neaizskaramību. Bez tam, SIA “RLDT” nav lietas dalībnieks, tādejādi nevar ietekmēt tiesvedību.