Novecošana ir neizbēgams dzīves process. Taču novecot kā cilvēkam – tas jau ir mūsu pašu lēmums.
Dīvaini, bet bieži mēs paši, nepamanot, paātrinām šo procesu. Ne jau grumbu vai sirmu matu dēļ, bet gan tāpēc, ka ļaujamies domām, ieradumiem un stāstiem, kas mūs priekšlaikus padara vecus.
Atceros kādu stāstu, kas mani ir pavadījis gadiem. Dzīvespriecīga ap piecdesmit gadus veca sieviete reiz dalījās atmiņās par saviem vecākiem. Kad viņi paši sasniedza piecdesmit, viņu attieksme bija skaidra: “Mēs esam veci. Mums vairāk neko nevajag.” Viņi atteicās no jaunām iecerēm, pārstāja tiekties pēc mērķiem, ierobežoja savas aktivitātes un vienkārši pieņēma, ka turpmākās dienas ir tikai “jānodzīvo”.
Dažu gadu laikā šī attieksme atstāja nospiedumu – viņi kļuva ne tikai fiziski vājāki, bet arī garīgi apdzisuši. Viņi vēl bija dzīvi, bet viņu dzīvē vairs nebija dzīvības.
Tas, ko psihologi dēvē par domāšanas veidu, patiesībā ir kā dziļa zemapziņas programma, kas nemanāmi vada mūsu rīcību. Un, runājot par novecošanu, tieši mūsu attieksme var kļūt par lielāko bremzi vai, gluži pretēji, par spēcīgu dzinuli dzīvot pilnasinīgi.
Šeit ir astoņas pazīmes, ka, iespējams, jūs novecojat ātrāk, nekā vajadzētu – bieži vien pat to neapzinoties.
1. Jūs esat pieņēmis, ka esat “vecs”
“Es jau esmu vecs!” – cik reizes to esat dzirdējis no citiem vai pat pieķēris sevi sakām? Sākumā tas šķiet kā joks, bet vārdiem ir neticams spēks. Kad saucat sevi par vecu, jūsu ķermenis un prāts to uztver burtiski: “Ir pienācis laiks palēnināties, samazināt tempu, novīst.” Un organisms seko komandai.
Seneka reiz sacīja: “Vecums ir nogurums.”
Bet nogurums rodas nevis no ķermeņa, bet no gara. Brīdī, kad pārstājat sapņot, tiekties un priecāties par dzīvi, jūs paši aicināt sev vecumdienas.
2. Jūs esat pārstājis rūpēties par savu izskatu
Atcerieties, kādreiz jūs ģērbāties tāpēc, ka tas sagādāja prieku? Kā jūs lepojāties ar savu stilu, ar to, kā izskatāties? Ja šobrīd esat nolēmis, ka rūpes par izskatu vairs nav svarīgas – izvēlaties tikai blāvas krāsas, atsakāties no fiziskām aktivitātēm, vairs nepievēršat uzmanību matiem vai ādai –, iespējams, jūs nemanot ieejat priekšlaicīgas novecošanas zonā.
Daudzās kultūrās pastāv neizteikts noteikums: sasniedzot zināmu vecumu, cilvēkam jāatkāpjas otrajā plānā. Bet kas šo noteikumu uzrakstīja? Kāpēc krāsains apģērbs, manikīrs vai stilīgs matu griezums būtu rezervēts tikai jaunajiem? Skaistums un elegance nav atkarīgi no gadu skaita – tie ir izvēle.
3. Jūs esat atteicies no izklaides
Kad pēdējo reizi izmēģinājāt ko jaunu tikai sev par prieku? Vai gājāt dejot, devāties spontānā ceļojumā vai darījāt kaut ko, kas vienkārši sagādāja prieku? Ja jūsu “labā laika” definīcija tagad aprobežojas ar sēdēšanu uz dīvāna, ziņu skatīšanos vai tenkošanu par citiem, iespējams, jūs priekšlaicīgi novecojat.
Priekam un zinātkārei nav vecuma. Kad pārtraucat meklēt piedzīvojumus un baudu, ne tikai fiziski noveco, bet arī jūsu gars kļūst gauss.
4. Jūs taupāt naudu, nevis dzīvojat
Ir liela atšķirība starp saprātīgu uzkrājumu nākotnei un taupīšanu no baiļu motivācijas. Ja katrs santīms tiek glabāts, liedzot sev pat nelielus priekus, pajautājiet sev: kāpēc? Vai krājumi patiešām kalpo jums vai kļuvuši par mūža ieslodzījumu?
Nauda ir instruments, nevis dzīves ierobežojums. Izmantojiet to, lai bagātinātu savu pieredzi, nevis lai sevi ierobežotu.
5. Jūs dzīvojat uz citu rēķina
Vai bieži jūtat vēlmi ieskatīties citu cilvēku dzīvē – slavenību, kaimiņu vai pat svešinieku sociālajos tīklos? Kad savas dzīves pieredze šķiet tukša, ir viegli aizpildīt šo plaisu ar citu cilvēku drāmu.
Bet jo vairāk enerģijas tērējat citu dzīves vērtēšanai, jo mazāk ieguldāt sevī. Atcerieties: jūsu dzīve ir jūsu šedevrs. Neļaujiet tam kļūt par tukšu audeklu, kamēr jūs esat aizņemti ar citu cilvēku kritizēšanu.
Šeit ir tavs teksts pārstrādāts vienotā, plūstošā, iedvesmojošā stilā, saglabājot visas galvenās idejas un padarot to vieglāk lasāmu:
6. Tava balss ir mainījusies
Pievērs uzmanību tam, kā tu runā. Vai balsī dzirdams nogurums, rezignācija vai aizkaitinājums? Tas, kā mēs runājam, atspoguļo to, kā jūtamies, un mūsu sajūtas ietekmē arī mūsu vecumu. Dzīva, melodiska balss uztur prātu un ķermeni jaunus, bet vienmuļa, kurnoša balss – noveco.
7. Jūs pārstājāt izvirzīt mērķus
Mērķi nosaka dzīves virzienu. Tie nav jābūt grandioziem – jaunas prasmes apgūšana, dārza stādīšana vai ceļojuma plānošana var uzlabot garastāvokli un iedvesmot. Kad pārstāj tiekties pēc kaut kā, pārstāj augt. Bez izaugsmes ir tikai lejupslīde.
8. Jūs pieņemat sabiedrības laika grafiku
Sabiedrība mums pastāvīgi saka, kad mēs “novecojam”: 50 gados – pensija, 60 gados – palēninies, 70 gados – pazūdi. Bet kurš to noteica? Novecošana nav galamērķis – tā ir ceļojums, un tas ir jūsu ceļojums. Jūs pats izlemjat, kā to dzīvot.
9. Jūs pārstājāt mācīties
Kad pēdējo reizi izmēģinājāt kaut ko jaunu? Vai lasījāt grāmatu par nezināmu tēmu, gatavojāt jaunu recepti vai pētījāt tehnoloģijas? Ja atbilde ir “Es neatceros”, tas var būt signāls, ka ļaujat sev priekšlaicīgi novecot.
Mācīšanās uztur garīgo asumu un zinātkāri – tas ir kā prāta treniņš. Kad pārstājat izaicināt sevi intelektuāli, jūs ne tikai stāvat uz vietas – jūs atkāpjat. Pasaule ir pilna brīnumu, un vienmēr ir kaut kas jauns, ko atklāt.
Padomājiet par bērniem – viņi pastāvīgi atklāj, izbrīnā. Kā pieaugušie mēs bieži zaudējam šo brīnuma sajūtu. Bet tas nav jāpieņem kā norma. Jaunas valodas, hobiji vai vienkārši jautājumi par lietām, kuras nesaprotat, saglabā prātu jaunu.
Tāpēc nākamreiz, kad sakāt: “Es esmu pārāk vecs, lai to iemācītos”, apstājieties. Patiesībā nekad nav par vēlu augt.
Labā ziņa – viss ir atgriezenisks
Novecošana ir dabiska, bet novecot kā cilvēkam nav obligāti. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm sevī, nekrītiet panikā – apziņa ir pirmais solis, darbība – otrais.
Sāciet ar mazumiņu: nēsājiet to, kas liek justies dzīvam, izmēģiniet jaunu hobiju, izvirziet nelielu mērķi, ieskaujieties ar cilvēkiem, kas iedvesmo, un, pats galvenais, mainiet stāstu, ko stāstāt sev. Tā vietā, lai teiktu: “Es esmu vecs”, mēģiniet teikt: “Es attīstos”.
Jo patiesība ir tāda: vecums ir tikai skaitlis, bet jaunība – prāta stāvoklis. Slimības un grūtības mūs var novest pie vecuma, bet vēl vairāk – mūsu pašu izvēles. Izlemiet dzīvot pilnvērtīgi, drosmīgi un bez nožēlas.
