Pirmsākumā nesen notika nozīmīga preses konference, ko rīkoja Hidrometeoroloģijas centra ārzemju speciālisti. Šī pasākuma galvenais mērķis bija atklāt un analizēt galvenās laikapstākļu tendences, kas prognozētas dominējošas Austrumeiropā šī gada vasarā.
Konference sniedza ieskatu par to, kā klimatiskie apstākļi un fenomeni varētu ietekmēt dažādas valstu reģionu zonas, atklājot, ka šis periods būs bagāts ar dažādību un atšķirībām, kas saistītas ar katras teritorijas ģeogrāfiskajām īpatnībām.
Viena no uzmanības centrā esošajām tēmām bija nākamās vasaras prognozes Latvijā. Hidrometeoroloģijas centra meteorologs, Andris Vīksna, sniedza ieskatu par potenciālajām tendencēm un prognozētajiem laikapstākļiem, kas varētu raksturot šo vasaru Baltijas valstī.
Viņa analīze norādīja uz to, ka pašreizējās prognozes liecina par daudz siltāku laika apstākļu gaidām maijā un maija beigās kā arī jūnijā salīdzinot ar ierastajiem mērķiem un vēsturisko datu sniegto kontekstu. Šis prognozētais siltuma pieaugums varētu ietekmēt gan cilvēku ikdienas dzīvi, gan arī dabas procesus un augu- dzīvnieku dzīvesveidus, tādējādi radot dažādas sekas un izmaiņas vides dinamikā.
Kā tas ir bijis iepriekšējos gados, arī šogad visticamāk novērosim kontrastainus un nepastāvīgus laikapstākļus, kas raksturīgi Latvijas klimatam. Šie kontrasti ietver gan ekstremālus karstuma viļņus, kas var pārsteigt ar savu intensitāti, gan spēcīgus sausuma periodus, kas seko šiem ekstremālajiem siltuma brīžiem.
Šie sausuma periodi bieži vien beidzas ar intensīvām lietusgāzēm, kas, savukārt, var izraisīt plūdu draudus daudziem Latvijas reģioniem, sagādājot būtiskas problēmas gan iedzīvotājiem, gan infrastruktūrai.
Latvijā ir bijuši vairāki nozīmīgi ilgstoši sausuma periodi vēsturē, kuru ietekme ir visdažādākajās sfērās. Piemēram, 2018. gadā valsts tika skārusi ļoti sauss laiks, kas ilgstoši nepiedāvāja pietiekamu daudzumu nokrišņu.
Šis sausums radīja būtisku ugunsgrēku risku, negatīvi ietekmēja lauksaimniecību un dabas vidi kopumā. Šādas situācijas liecina par nepieciešamību sagatavoties un pielāgoties ekstremāliem laikapstākļiem, kas kļūst arvien biežāki un neprognozējamāki, atspoguļojot klimata pārmaiņu ietekmi uz Latvijas vidējo laiku.
Vēsturiski ir pierādīts, ka Latvijā ir bijuši periodi, kad ir reģistrēts nepietiekams nokrišņu daudzums un ilgstošs sauss laiks. Šādi sausuma periodi var radīt plašu negatīvu sekundāro ietekmi, kas skar gan dabu, gan cilvēku dzīvi un ekonomiku.
Viena no galvenajām sekām ir augu bojājumi un ražas samazināšanās lauksaimniecībā. Nepietiekams mitrums ne tikai ierobežo augu izaugsmi un attīstību, bet arī var izraisīt strauju augu novājināšanos un pat pilnīgu iznīcību. Tas savukārt ietekmē lauksaimniecības ražīgumu un ekonomiku kopumā, jo samazina ražas apjomus un palielina zaudējumus.
Turklāt ilgstošs sausums noved pie ūdens resursu samazināšanās, kas ietekmē gan dzeramā ūdens pieejamību, gan arī ūdens izmantošanu lauksaimniecībā, rūpniecībā un citos sektoros. Šī situācija veicina ekosistēmu nelīdzsvarotību un var radīt ilgtermiņa kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai.
Tādējādi ir skaidrs, ka ilgstošs sausums ir nopietna problēma, ar kuru jārēķinās, un ir svarīgi veikt pasākumus, lai mazinātu tā negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību.