Apmeklētāji bēga no kūrorta
Sanatorija ir ārstniecības un profilakses iestāde, kas slimību ārstēšanai un profilaksei izmanto galvenokārt dabiskus līdzekļus: klimatu, minerālūdeņus, ārstnieciskās dūņas, jūras peldes kombinācijā ar fizikālo terapiju, fizioterapiju un sabalansētu uzturu. Padomju laikos sanatorijas bija populārākā atpūtas vieta. Katru gadu vairāk nekā 22 miljoni padomju cilvēku devās uz sanatorijām, lai uzlabotu veselību.
Pārbijušies no notikušā, atpūtnieki sāka doties mājās pirms noteiktā laika. Bailes kļūt par nezināmu noziedznieku upuriem izrādījās spēcīgākas par vēlmi uzlabot veselību ar minerālvannu palīdzību.
“Noziegums bija diezgan nopietns – laupīšana,” pauda milicijas leitnants Nikolajs Jankins.
Sanatorijā sāka klīst baumas, ka tas esot tikai sākums, un uzbrukumi noteikti atkārtosies. Neraugoties uz labajiem laikapstākļiem, cilvēki baidījās pamest sanatorijas ēkas, bet detektīviem nebija ko teikt, lai viņus nomierinātu.
“Sākotnējie meklējumi beidzās ar neko,” atzina Krievijas kriminālizmeklēšanas departamenta inspektors Valērijs Djačenko.
Upuri nāca pie samaņas
Operatīvie darbinieki cerēja, ka palīdzību sniegs paši cietušie, bet velti. Kad Sanajevu pāris nāca pie samaņas, viņi sacīja tikai to, ka uzbrukums bijis tik negaidīts, ka viņi pat nav ieraudzījuši pāridarītājus.
Vai kāds speciāli “medīja” dzīvesbiedrus? Vai arī tas bija nejaušs uzbrukums?
Pēc inspektora teiktā, tika nopratināti gandrīz visi atpūtnieki un sanatorijas darbinieki, taču neviens neko aizdomīgu nebija pamanījis.
Izmeklēšanu apgrūtināja fakts, ka notikuma vietas apskate nedeva praktiski nekādus rezultātus. Operatīvie darbinieki tobrīd pat nevarēja iedomāties, ka saskārušies nevis ar parastu laupīšanu, bet gan pārdomātu mēģinājumu.
Tomēr galu galā visi pāridarītāji tika atrasti un saukti pie atbildības. Tas bija tikai laika jautājums, kurš ātri vien tika arī atrisināts.
