Artūrs bija kravas automašīnas vadītājs, kurš vienmēr uzņēmās vairāk darba nekā viņa kolēģi. Mājās viņu gaidīja mazā meita. Viņai bija nepieciešama dārga operācija, taču viņam nebija iespējams uzkrāt nepieciešamos līdzekļus.
Ģimene atklāja Katjas slimību drīz pēc viņas piedzimšanas. Viņas ķermenī regulāri parādījās cistas, un tikai dārga operācija varēja viņu glābt. Artūrs un Maša apsolīja ārstiem, ka viņi atradīs naudu.
Laika nebija palicis daudz. Daktere teica, ka vairs nevaram gaidīt. Ja mēs nerīkotos tagad, būtu par vēlu. Operācija bija jāveic, pirms bērnam palika trīs gadi.
Ģimenei nebija kur griezties, lai iegūtu lielu naudas summu, tāpēc viņi darīja, ko varēja, lai ietaupītu. Viņiem bija vajadzīgs pusotrs gads, lai savāktu nedaudz vairāk par pusi no viņiem nepieciešamā finansējuma. Vēl bija laiks, un Artūrs pastāvīgi strādāja, lai mēģinātu nopelnīt atlikušo daļu.
Viņš devās mājās tajā vakarā pēc kārtējā ceļojuma ziemas laikā. Ceļš bija nedaudz klāts ar ledu un redzamība nebija lieliska, tāpēc viņš lēnām brauca tuvākā ciemata virzienā. Viņš to jau redzēja tālumā – spīdēja blāva gaisma.
Tumsā un putenī bija gandrīz neiespējami kaut ko redzēt. Ceļš bija apgaismots tikai dažus metrus uz priekšu. Ceļa vidū Artūrs pamanīja siluetu. Viņš brauca lēni, tāpēc paspēja laikus nobremzēt. Viņš pat nesaprata, kas noticis.
Viņš pa logu ieraudzīja garus matus un mēģināja kliegt, bet pārāk baidījās kāpt iekšā. Viņam nācās izkāpt no mašīnas un mēģināja pamodināt svešinieku, taču viņa tik tikko atbildēja.
Lasi vēl: 73 gadu vecumā miris nopelniem bagāts mākslinieks: ”Mēs visi sērojam”
Vīrietis sapratis, ka viņa steidzami jānogādā slimnīcā. Viņa bija praktiski kaila, ģērbusies tikai plānā T-kreklā un apakšveļā. Artūrs viņu pacēla un ienesa kabīnē. Tur viņš ieslēdza krāsni uz maksimumu un ietina meiteni jakā. Tad viņš aizveda viņu uz tuvāko slimnīcu.