Stomatīta cēloņi
* Stomatītu var izraisīt dezinficējošās zobu pastas. Katrs taču ir redzējis TV reklāmas, kuras cenšas mums uzspiest supertīrošas un superbalinošas pastas, kas “ilgi saglabā svaigu elpu”. Daudzu šo pastu sastāvā ir dezinficējošas vielas heksometazons vai triklozāns. Iegādāties un lietot tādu tūbiņu ieteicams ne biežāk kā reizi ceturksnī (3–4 mēnešos). Lietojot šādas pastas ilgstoši, tās spēj izraisīt mutes dobuma disbakteriozi un kā sekas – iekaisumu. Retāk jācenšas izmantot arī putojošās zobu pastas: tās satur vielu, kas ilgstošas lietošanas gaitā postoši iedarbojas uz maigo mutes dobuma gļotādu.
* Kaite var sākties, ja nejauši gadās traumēt mutes gļotādu: iekost, saskrāpēt ar asu zoba atlūzu, nelīdzenu zoba kronīša, protēzes vai cietas barības (piemēram, čipsu, sausiņu u.c.) maliņu. Parasti šāda trauma pāriet pēc pāris dienām, bet, ja brūcītē nokļūst kaitīgās baktērijas, tās var izraisīt stomatītu.
* Ļoti bieži stomatīts cieši seko pa pēdām stresam. Jebkura nervu slodze nomāc imunitāti, un slimības rosinošās baktērijas, kuru mūsu organismā ir gana daudz, tūlīt pat aktivizējas un liek par sevi manīt.
* Nereti slimības cēlonis ir kuņģa-zarnu trakta disbakterioze. Ja šajā organisma sistēmā tiek izjaukta normālā mikroflora un parādās pūšanas baktērijas, līdzīgas reakcijas var tikt izraisītas arī “stāvu augstāk” esošajā gļotādā.
* Vēl viens stomatīta cēlonis ir avitaminoze, galvenokārt B grupas vitamīnu (B1, B2, B6, B12) vai minerālu (cinka, folijskābes, dzelzs, selēna) trūkums.
* Stomatītu var izprovocēt arī alerģija un paaugstināta jutība pret noteiktiem pārtikas produktiem.
* Reizēm slimības cēlonis var būt saistīts ar hormonālajām izmaiņām organismā. Šajā gadījumā galvenokārt cieš sievietes. Gandrīz vienmēr pastāv zināma saikne starp stomatīta parādīšanos (paasinājumu) un menstruālā cikla noteiktām fāzēm. Arī klimaktērija un grūtniecības laikā stomatīts nav nekāds retums.
* Gandrīz vienmēr nosliece uz stomatītu ir iedzimta un tiek nodota no paaudzes paaudzē.
* Čūlu rašanās ir tieši saistīta ar vairākām slimībām. Ja cilvēks bieži cieš no stomatīta, ir jēga iziet pilnu medicīnisko izmeklēšanu – ļoti iespējams, atklāsies kāda līdz šim pat nenojausta iekšēja kaite.
Vizītē pie ārsta ir obligāta
Stomatīts jāārstē ārsta uzraudzībā un jāsāk ar slimības cēloņa novēršanu: ja stomatīts sācies tāpēc, ka ar asu zoba maliņu nemitīgi tiek traumēts vaigs vai mēle, nekavējoties jādodas pie zobārsta. Viņš šo problēmu novērsīs. Ja vainojama kāda iekšēja slimība, pirmām kārtām jāatklāj un jāārstē tā.
Atkarībā no slimības smaguma stomatīta ārstēšanai ārsts izrakstīs antiseptiķus, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, kas tiek izraudzīti strikti individuāli.
Ko iesaka tautas medicīna?
Teicami līdzekļi pret stomatītu ir mellenes un vīnogas, un tās var lietot jebkādā veidā (svaigas, ievārījumos, kompotos, uzlējumos, novārījumos, sulu). Tiesa, cilvēkiem, kam ir gastrīts, kuņģa čūla vai paaugstināts kuņģa sulas skābums, nav ieteicams pārāk aizrauties ar vīnogu sulu.
Svētku un svinību reizēm var pagatavot ogu izvilkumu degvīnā: pusglāzi ogu aplej ar puslitru degvīna vai atšķaidītu medicīnisko spirtu un 10–12 dienas nostādina tumšā vietā.
Kad mutē parādījušās sīkas brūcītes (slimības sākumstadija)
* Ar karstu ūdeni (bet tādu, lai neapdedzinātos) skalo mutes dobumu vairākas reizes dienā.
Lai mazinātu sāpes mutes dobumā
* Tējkaroti ūdeņraža pārskābes atšķaida pusglāzēs ūdens un skalo mutes dobumu 3–4 reizes dienā. Ūdeņraža pārskābi var aizstāt ar furacilīna šķīdumu (viena tablete uz glāzi ūdens) vai viegli rozā zilo graudiņu šķīdumu.
Pret ielaistu stomatītu
* Svaigas vistas vai pīles olas (vislabāk lauku) baltumu iemaisa pusglāzē ūdens, ņem mutē pa malkam un tur 30–40 sekundes.
* Svaigi spiestu balto galviņkāpostu sulu attiecībā 1:1 atšķaida ar ūdeni un skalo mutes dobumu 3–5 reizes dienā. Vienai procedūrai izmanto pusglāzi šķidruma.
Pret bieži veidojošos stomatītu (profilaksei)
* Ēdamkaroti sasmalcinātu mārrutku sakņu aplej ar glāzi auksta ūdens, diennakti nostādina, tad izkāš un skalo mutes dobumu 1–2 reizes dienā.
* Aptuveni 1–2 reizes dienā mutes dobumu skalo ar ēdamkaroti sausā sarkanvīna. Pēc tam vīnu izspļauj vai arī norij.
Pret visām stomatīta formām
* Divas tējkarotes sasmalcinātu pētersīļu sakņu aplej ar glāzi auksta ūdens, uzkarsē līdz viršanai, noņem no uguns, nogaida, līdz atdziest, tad izkāš un lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Papildus ar šo pašu novārījumu skalo mutes dobumu pēc ēšanas.
* Divas reizes dienā rūpīgi sakošļā mazā pirkstiņa lieluma alvejas lapas gabaliņu, pēc tam sakošļāto putriņu izspļauj. Protams, šis augs ir ļoti rūgts, taču 4–5 minūtes vēlams paciesties. Pēc košļāšanas mutes dobumu nedrīkst skalot un nedrīkst neko uzēst.
* Ēdamkaroti sasmalcinātu kliņģerīšu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 20–30 minūtes nostādina, tad izkāš un 2 reizes dienā (no rīta un vakarā) skalo mutes dobumu.
* Divas tējkarotes linsēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens. Nostādina un lieto tāpat kā kliņģerīšu uzlējumu.
* Četras tējkarotes sasmalcinātu salvijas lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 30 minūtes nostādina, tad izkāš un skalo mutes dobumu 3–4 reizes dienā.