Stomatīts ir jāarstē! Iedarbīgi arī tautas līdzekļi

Gandrīz droši var teikt, ka stomatīts ir īsti “tautiska” slimība. Nereti nepievēršam uzmanību tam, ka sākusi sāpēt mēle, sūrstēt smaganas. Un ko tur daudz pievērst, ja pēc pāris dienām visas šīs nepatīkamās sajūtas pāriet. Taču tā tas notiek tikai kādu laiku. Pietiek imunitātei nedaudz pavājināties, un līdz šim ne tik briesmīgais stomatīts pāriet hroniskā formā un sāk sagādāt milzum daudz nepatikšanu.

Ar to vien, ka absolūti neko nav iespējams paņemt mutē, likstas nebeidzas. Ar laiku uz stomatīta fona attīstās gingivīts, bet tas jau nozīmē tiešus draudus zobiem un smaganām. Turklāt mutē nepārtraukti jūtams iekaisuma avots, un slimību rosinošie mikroorganismi nemitīgi uzbrūk kaklam, bronhiem un plaušām. Tas viss savukārt veicina saaukstēšanās un iekaisumu slimību attīstību. Turklāt daži mediķi pat uzskata, ka ielaists un smagi ritošs stomatīts spējīgs izprovocēt mutes gļotādas onkoloģiju.

Pirmais signāls, kas vēsta par kaites klātesamību, ir neliels mutes gļotādas apsārtums. Pēc tam šī vieta nedaudz uztūkst un sāk viegli sūrstēt. Pakāpeniski uz gļotādas veidojas sekla, bet ļoti sāpīga apaļas vai ovālas formas čūliņa. Ja laikus to neārstē, čūliņas sāk vairoties, un drīz vien visa mutes gļotāda atgādina Mēness virsmu.

Turklāt nākas ciest asas sāpes: nav iespējams ne paēst, ne parunāt, jo niecīga mēles kustība sagādā ciešanas.
Čūliņas var parādīties jebkurā vietā lūpu un vaigu iekšpusē, rīkles tuvumā, zem mēles, uz mīkstajām aukslējām vai mandeļu apvidū.

Lai uzzinātu par stomatīta cēloņiem un ārstēšanas veidiem, šķiriet nākamo lapu!