Reāli dzīvē un ikdienā tas nozīmēs, ka VID daudz vieglāk piekļūs informācijai.
Kredītu reģistra ziņu apjoms, ko izsniegs, būs līdzīgs apjomam, ko Valsts ieņēmumu dienests jau tagad var saņemt no Kredītu reģistra, taču tas notiks tikai pēc individuāla pieprasījuma. Šāda informācija būs izmantojama, lai novērtētu nepieciešamību veikt nodokļu revīziju, ja ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas izdevumi var pārsniegt ienākumus, kā norādīts grozījumu anotācijā.
Jāatgādina, ka ja kāds konta apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro iepriekšējā gadā, kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodod šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
Tas nozīmē, ka saskaņā ar grozījumiem Kredītu reģistra likumā Valsts ieņēmumu dienests dažos gadījumos saņems informāciju par saistību apjomu.
Lasi arī: Sagaidāms Iedzīvotāju naudas atbalsts – Līdz pat gada beigām! Paziņot, kuri to varēs saņemt
Informācija no Kredītu reģistra par fiziskās personas kredīta darījumu apgrozījumu ir nepieciešama, lai salīdzinātu šos datus ar deklarētajiem ienākumiem, kā arī lai iegūtu vispārēju riska informāciju, plānotu kontroles pasākumus un veiktu pasākumus risku novēršanai vai samazināšanai.
Kredītu reģistrā esošā informācija tiks izmantota, lai analizētu fizisko personu izdevumu un ienākumu saskanību, ņemot vērā šo personu saistību apjomu ar Kredītu reģistra dalībniekiem.
Saskaņā ar anotāciju, informācija no Kredītu reģistra ir nepieciešama nodokļu administrēšanas darbību efektivitātes novērtēšanai un pārbaudēm.
Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas uzturēta valsts informācijas platforma, kurā tiek apkopota informācija par fiziskām un juridiskām personām attiecībā uz kredītsaistībām, galvojumiem, maksājumu kavējumiem un saņemtajiem aizdevumiem. Šajā reģistrā iekļauta informācija no kredītiestādēm, to meitas sabiedrībām (piemēram, līzinga kompānijām), citām komercsabiedrībām, kas ir cieši saistītas ar kredītiestādēm, krājaizdevēju biedrībām, apdrošinātājiem, “Attīstības finanšu institūcija Altum” un Valsts kase.