Latvijā dažkārt mēdz būt nopietni plūdi, kas var radīt ievērojamus materiālos zaudējumus un traucējumus ikdienas dzīvē. Plūdi visbiežāk notiek pavasarī, kad kūst sniegs un upēs ievērojami paaugstinās ūdens līmenis, taču tie var rasties arī pēc ilgstošiem vai intensīviem lietiem, kad zeme vairs nespēj uzņemt lieko ūdeni.
Lasi vēl: “Ceturtdien un piektdien Latvijā ieradīsies vēsums” – prognozē meteorologs Toms Bricis un pabrīdina, cik lielam temperatūras kritumam mums gatavoties….
Daži reģioni ir īpaši pakļauti plūdu riskam, piemēram, Daugavas, Gaujas un Lielupes krasti, kur ūdens līmeņa paaugstināšanās var izraisīt plašus applūšanas gadījumus.
2025.gadā tiks dubultots šis iedzīvotāju pabalsts un tas palielināsies pat par 1000 eiro!
Vēsturiski Latvijā ir bijuši vairāki nopietni plūdi, piemēram, 2013. gada pavasarī, kad Daugavas un Lielupes krastos applūda plašas teritorijas, radot lielus postījumus infrastruktūrai un lauksaimniecības zemēm.
Plūdu seku novēršana bieži vien prasa ievērojamus resursus un laiku, jo tiek bojātas ceļi, tilti un ēkas. Lai mazinātu plūdu risku, tiek veikti dažādi preventīvie pasākumi, piemēram, upju regulēšana, dambju būvniecība un ūdensnoteku tīrīšana.
Tomēr neskatoties uz šiem pasākumiem, dabas stihiju ietekme vienmēr pastāv, un plūdi joprojām ir viens no nozīmīgākajiem dabas apdraudējumiem Latvijā.
Klimata pārmaiņu rezultātā arī sagaidāms, ka ekstremālu laikapstākļu, tostarp plūdu, biežums un intensitāte varētu palielināties, tāpēc turpmākajos gados var būt nepieciešama pastiprināta uzmanība un ieguldījumi plūdu riska mazināšanā un pārvaldībā.
Ja jūras līmenis turpinās celties, Latvijai var draudēt applūšana, īpaši piekrastes reģionos. Piekraste ir visvairāk pakļauta šim riskam, jo jūras līmeņa celšanās var izraisīt biežākus un intensīvākus piekrastes plūdus.
Rīgas līcis un Kurzemes piekraste ir īpaši neaizsargāti reģioni, kur jūras līmeņa paaugstināšanās var radīt ievērojamas izmaiņas ainavā un infrastruktūrā.
Jūras līmeņa celšanās var arī palielināt erozijas risku piekrastes zonās, kas var apdraudēt dabas rezervātus, lauksaimniecības zemes un cilvēku apdzīvotas vietas.
Ūdens infiltrācija saldūdens sistēmās var izraisīt gruntsūdens kvalitātes pasliktināšanos un apgrūtināt lauksaimniecības un dzeramā ūdens nodrošināšanu. Turklāt vētru laikā augstāks jūras līmenis var pastiprināt vētru radītās sekas, izraisot plašākus plūdus un lielākus postījumus. Tomēr atgādināsim, ka šis risks ir krietni, krietni mazāks nekā augšā minētajām valstīm, tādēļ nebūtu mums jāsatraucas.
Kāpēc bezdelīgas būvē ligzdas pie tava mājokļa sienas. Pievērs uzmanību šiem iemesliem!