Viņai nebija pieredzes attiecībā uz iepazīšanos ar puišiem uz ielas.
– Kā viņš zināja, ka nemāku peldēt? jauniete sprieda.
Šķita, ka jauneklis bija nolasījis viņas domas.
– Jūs esat nosauļojusies tieši līdz pleciem. Tas tāpēc, ka stāvējāt līdz pleciem ūdenī, iesmējās puisis un uzaicināja Veru vakarā satikties tuvējā kafejnīcā.
Jaunā sieviete sākumā nekur negribēja iet. Bet nomazgājusies dušā un izdzērusi divas kafijas tases, pārģērbās un devos uz vasaras kafejnīcu, no kuras bija dzirdamas mūzikas skaņas.
Puisis kopā ar draugiem kafejnīcā strādāja par muzikantu – spēlēja bungas. Ieraudzījis Veru, viņš nolēca no skatuves, nosēdināja meiteni pie galdiņa un pasūtīja viņai saldējumu.
Viņu romāns izvērtēs ļoti ātri. Abi jaunieši pavadīja laiku pludmalē no rīta līdz pusdienlaikam. Igors iemācīja savai sirdsdāmai peldēt. Tad jaunieši šķīrās uz divām stundām, bet satikās vēlreiz un devās uz Veras mitekli, līdzi ņemot zemeņu pīrāgu.
Šeit, Feodosijā, ar Veru viss notika ļoti ātri, priecīgi un laimīgi. Viņa bija pārliecināta, ka tas tā arī turpināsies.
Kad Veras atvaļinājums beidzās, Igors apsolīja viņai piezvanīt, un jaunieši apmainījās ar tālruņu numuriem. Puisis apsolīja atbraukt uz pilsētu, kurā dzīvoja Vera.
Atgriežoties mājās, jaunā sieviete devās uz darbu un gaidīja Igora zvanu. Bet viņš nezvanīja. Tad Vera nolēma viņam pati piezvanīt. Lepnumam ar to nav nekāda sakara, meitene sevi mierināja.
Bet Igora tālrunis bija ārpus zonas. Tas neieslēdzās pat pēc diviem mēnešiem.
Drīz vien Vera saprata, ka gaida bērnu. Tagad viņa nezināja, kas ar viņu notiks tālāk.
– Visticamāk, man nāksies aiziet no darba. Tātad, es palikšu bez naudas. Nē, ir, protams, mamma. Un viņa noteikti nepadzīs mani un mazuli. Bet apkārtējie par mani teiks, ka esmu sadzīvojusi bērnu, trauksmaini domāja Vera.
Lasi arī: Latvijā sarkanais brīdinājums līdz pat 22. jūlijam! Tas ietekmēs cilvēku uzvedību
Jauniete tomēr nolēma neveikt abortu, bet paturēt bērniņu.
Pēc darba skolā Vera devās pie Valentīnas Dmitrijevnas.
Šī saruna jaunajai sievietei bija negaidīta. Viņa nebija gaidījusi šādu atbalstu.
– Ja izlemsi, tad dzemdē! Kolēģiem teiksim, ka tev ir dzīvesbiedrs, tikai viņš aizbraucis tālā ceļojumā. Līdz dekrētam tu strādāsi. Tavs uzdevums tagad ir domāt par mazuli. Tāpēc dari visu, ko iesaka ārsti. Nebaidies, Vera! Tas ir tavs mazulis! – teica Valentīna Ditrijevna.
Ar grūtībām Vera sāka pamazām aizmirst Igoru, bet grūtniecības laiks pagāja bez problēmām. Viņai piedzima lielisks puisēns. Kad Vera tika nogādāta palātā ar ledusaukstu spilvenu uz vēdera, viņai pretī ratiņkrēslā brauca jauna sieviete greznā halātā, no sāpēm kliedzot. Sieviete nežēlīgi mīcīja halātu un centās to saplēst.
Vera pēc dzemdībām palātā ātri aizmiga. Taču pamodās, ka atveda sievieti smalkajā halātā. Viņa vairs nelamājās, bet smaidīja. Māsiņa novilka viņai halātu un uzvilka naktskreklu. Sieviete aizmiga. Abas nogulēja trīs stundas.
Pēc tam durvis skaļi atvērās – palātā ieveda trešo sievieti. Viņa tikko bija dzemdējusi meitiņu astotajā grūtniecības mēnesī.
Kamēr jauniņā gulēja, Vera tuvāk iepazinās ar sievieti vārdā Ludmilu, kas bija palikusi bez halāta.
Izrādījās, ka viņa ir sieva pilsētā ietekmīgākajam tirgotājam, kam piederēja visi pārtikas produktu veikali. Kā noskaidrojās, šis tirgotājs bija 25 gadus vecāks par sievu un izšķīries Ludmilas dēļ.
Gariks pameta pirmo sievu, jo viņa nevēlējās bērnus, bet viņš sapņoja par dēlu. Nu, tagad ir mantinieks. Iespējams, mans dzīvesdraugs drīz ieradīsies, teica Ludmila.
Patiešām, palātā ienāca medmāsa ar lielu augļu paku.
– Kura ir Ludmila Harčenko? Tas ir tas, ko jums jau atnesa, un bet viņš lūdza, lai es paņemu vēl divas pakas, sacīja medmāsa.
– Viņš sēdēja uzgaidāmajā telpā, kamēr tu dzemdēji, ļoti pārdzīvoja. Un tad, tiklīdz uzzināju, ka viss veiksmīgi atrisinājies, izgāja uz ielas un sāka kliegt, ka ir dzimis viņa mantinieks! Stāstīja medmāsa.
Ar savu sarunu abas sievietes pamodināja kaimiņieni, kas viņu palātā ieradās pēdējā.
– Mani sauc Gaļina. Un man piedzima meitiņa. Tiesa, astoņi mēneši un nedēļa. Bet ārsts teica, ka mans bērniņš ir vesels, stāstīja pamodinātā sieviete.
– Tagad tev visam jābūt kārtībā! Iepazīsimies. Vera ir tev blakus. Viņai ir dēls. Bet es esmu Ludmila un man arī ir puika, skaļi sacīja jaunā māmiņa.
Ludmila ar savu spalgo balsi palātā kļuva par īstu atamanu. Viņa bija ļoti vienkārša, atvērta, laipna, neļāva abām pārējām sievietēm ieslīgt negatīvās domās.
Lasi vēl: “Parādi cilvēkam kādu no kristāliem un uzzini, ko no viņa sagaidīt”- Izvēlies kristālu
Lasi arī: Ja jūs pamanāt tukšu plastmasas pudeli starp sava auto virsbūvi un riepu, nekavējoties sauciet policiju!
Viņa kaut kā saprata, ka ar kaimiņienēm kaut kas nav īsti kārtībā.
Bet viņa sāka pielietot viltību.
– Manam dēlam ir divas dzimtenes – viena ir liela, bet otra maza. Sākas ar burtu “T”, – teica Ludmila.
– Ar kādu burtu? Vera un Gaļina vienā balsī jautāja.
Lasi vēl:
– Meitenes, vai jūs esat kurlas? Ar burtu “T” Turcija. Tur mēs viņu “uztaisījām”.
– Un ar kādu burtu sākas jūsu bērnu vārdi? Ludmila jautāja.
– Ar burtu F, atbildēja Vera un Gaļina.
Tomēr vārds pa vārdam un visas ģimenes atrada kopīgas tēmas un nodarbošanos. Ejot laikam ģimenes spēja saprasties un pat kopā devās atpūtās.