- Digitālā ekonomika un izklaides nozare Baltijā: Kā tehnoloģijas maina patērētāju paradumus
- Kā izvērtēt online kazino pirms konta izveides?
- Filmas online – ērta izklaide jebkuram vakaram
- Biznesa transports un kravas - kā mazināt riskus piegādēs?
- Latvijas izklaides un atpūtas vietu vēsture 20. gadsimta sākumā
Sešas ar radiāciju saistītas katastrofas PSRS laikā, par kurām valdība tolaik klusēja
Related Post
- Kas Latvijas derību veicējiem jāsalīdzina pirms likmēm uz Pasaules kausa izslēgšanas spēlēm
- Kā atrast labākās filmas skatīšanai tiešsaistē
- Kuri sporta notikumi piesaista visvairāk skatītāju?
- Kā cilvēki pavada brīvo laiku digitālajā vidē?
- Autovadītāju atbildes, kāpēc ziemā izlādējas akumulators
Kištimas avārija 1957. gadā
Kištimas katastrofa notika 1957. gada 29. septembrī, kad plūtonija ražošanas un kodoldegvielas ražotnē «Mayak» notika avārija, kas pasaulē atzīta par trešo lielāko kodolkatastrofu, atpaliekot vien no Černobiļas un Fukušimas kodolreaktoru avārijām.
Šī avārija notika Čeļabinskas apgabala ciemata Oziorskā, taču savu nosaukumu ieguva cita ciemata – Kištimas vārdā, jo PSRS laikos Oziorska (toreiz zināma kā Čeļabinska-40) kartēs netika atzīmēta.
Starptautiskajā Kodolincidentu skalā (INES) šis incidents tiek vērtēts ar atzīmi 6. Černobiļas un Fukušimas katastrofas, salīdzinājumam, ir novērtētas ar atzīmi 7. Lai arī šī katastrofa ir bijusi ļoti nopietna, mūsdienās par to apvij daudzi mīti, kā arī ir ļoti daudz nezināmā, jo Padomju vara centās šo incidentu pilnībā noslēpt.
Sarkanā Sormovo rūpnīca (Красное Сормово), 1970. gads
1970. gada 18. janvārī cehā notika nesankcionēta reaktora palaišana. Pēc 15 sekundēm reaktors uzsprāga, izlaižot vidēji 60 tūkstošus rentgenu stundā. Tikai pateicoties tam, ka cehs bija tik nosēgts, lielā radiācijas deva nenonāca pa taisno apkārtējā vidē, taču informācija vēsta, ka neliels daudzums radioaktīvā ūdens ieplūda Volgas upē.
12 cilvēki mira uzreiz uz vietas, vidēji 200 darbinieki, kas tobrīd atradās cehā, saņēma nāvējošu radiācijas devu. Seku likvidēšana ilga līdz 24. aprīlim, turklāt, lai spētu likvidēt avārijas sekas, talkā nāca aptuveni tūkstoš cilvēku. Likvidācijā tika izmantotas lāpstas un spaiņi, bet par aizsargiem tika izmantoti gumijas cimdi un marles pārsēji sejai.
“Kosmoss-954” («Космос-954»), 1978 gads
1977. gada 18. septembrī tika palaists satelīts “Kosmoss-954”, kurš tika darbināts ar kodolreaktoru. 28. oktobrī tika zaudēta iespēja pārvaldīt satelītu, bet jau bet jau 1978. gada 24. janvārī satelīts nokrita uz zemes, pārklājot 10% Kanādas ziemeļrietumu teritoriju ar radioaktīviem atlūzumiem.
PSRS bija spiesta atvainoties un pārtraukt šādu satelītu laišanu kosmosā veselus trīs gadus. Taču jau 1985. gadā “Kosmoss-1402” neizdevās palaist Zemes orbītā un tas nokrita uz zemes. Lai gan šoreiz satelīta kritiens bija daudz saudzīgāks par iepriekšējo, tā krišanas laikā gaisā nokļuva ne mazums urāna, kas vēl neskaitāmus gadus nokrišņu veidā nokļuva uz zemes visā pasaulē.
Lai lasītu par pārējām kodolkatastrofām PSRS laikos, šķiriet nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Saldās kukurūzas nūjiņas īrisu glazūrā: kāruma pagatavošana bez cepšanas
- Kā apturēt kartupeļu dīgšanu: vienkārši ieteikumi uzglabāšanai pilsētā
- Zivs filejas pagatavošana ar kraukšķīgu mannas garoziņu
- Pastāstīsim kā ātri nostiprināt stādus, dzirdinot tos ar medu
- Sātīgi kartupeļu salāti ar ceptiem dārzeņiem un krēmīgu mērci
- Zivju asaku atdalīšana un kotlešu masas sagatavošana bez lieka laika patēriņa












