Savās mājās aizsaulē devies rakstnieks un izcils scenārists. Vņš bija ļoti spēcīgs vīrietis un viņa darbi paliks mūžam dzīvi un visiem atgādinās par viņu.
Katras dzīvas būtnes n.ā.v.e. ir neizbēgama. Bet kas notiek ar mūsu dvēseli pēc aiziešanas no šīs pasaules? Šis jautājums cilvēkus uztrauc jau kopš seniem laikiem.
Dažādās kultūrās ir dažādas versijas par to, kur dvēsele nonāk pēc nāves. Piemēram, kristietība māca, ka dvēsele dodas pie Dieva tiesas dienā, kur tā vai nu tiks atzīta par cienīgu augšāmcelties, vai arī tiks notiesāta uz mūžīgām mokām ellē.
Savukārt jūdaisms māca, ka mirušā dvēsele nonāk debesīs vai Šeolā (mi.r.u.š.o. pasaulē), kur tā gaida augšāmcelšanos. Iespējams, arī citas reliģijas un mācības piedāvā savu skatījumu uz šo jautājumu.
81 gadu vecumā miris “Nedēļas nogale Bernijā” autors Roberts Klans
Viņš arī adaptēja savu pazīstamāko romānu “Kur ir tavs tēvs?” par scenāriju neapstrādātai Karla Reinera komēdijai un režisēja diskofilmu “Paldies Dievam, piektdiena”.
29. augustā savās mājās Vudlandhilsā, Kalifornijā nomira Roberts Klans, komiksu romānu autors, scenārists un režisors, kuram piemita smeldzīgs raksturs un kurš uzrakstīja scenāriju 1989. gada kulta filmai “Nedēļas nogale Bernijā” par diviem jauniem apdrošināšanas kompānijas darbiniekiem, kuri rada ilūziju, ka viņu nogalinātais priekšnieks joprojām ir dzīvs. Viņam bija 81 gads.
Viņa dēls Džons teica, ka nāves cēlonis bija nieru mazspēja.
Klana karjera sākās ar divu humoristisku romānu izdošanu: “Zirgs ir miris: nebaudāms romāns” (1968) un “Kur ir tavs tēvs?” (1970). Viņš adaptēja “Kur ir tavs tēvs” scenārijā priekš komēdijas par vientuļu juristu (spēlē Džordžs Segals), kurš sapņo līdz nāvei iebiedēt vai ievietot slimnīcā savu novecojušo, trakojošo māti (attēlo Rūta Gordone).
Lasi vēl: Tas ir neizbēgami: Zodiaka zīmes, kas oktobrī saskarsies ar grūtībām un negatīvismu
Teds Kotčefs, kurš režisēja filmu “Nedēļas nogale Bernijā”, savā 2017. gadā izdotajā memuāru grāmatā “Režisora ceļš: Mana dzīve filmā” rakstīja, ka Robertu Klanu uzrakstīt šo grāmatu iedvesmojis laiks, kad viņš 60. gados strādāja par reklāmas tekstu autoru vienā aģentūrā, kurā augstākā līmeņa vadītāji aicināja darbiniekus uz savām pludmales mājām Longailendā.