2026. gada 1. janvāris iezīmēs nozīmīgu pavērsienu Eiropas Savienības ekonomiskajā vēsturē, jo Bulgārija oficiāli pievienosies eirozonai. Kļūstot par 21. valsti eirozonas saimē, Bulgārija pāries uz kopējo Eiropas valūtu.
Šis solis nozīmē, ka eiro ne tikai iegūs oficiāla maksāšanas līdzekļa statusu valstī, bet arī pirmo reizi tiks ieviests ikdienas apgrozībā kā primārā valūta.
Maiņas kurss un jaunās Bulgārijas eiro monētas
Gatavojoties pārejai, ir noteikts fiksēts Bulgārijas levas maiņas kurss pret eiro, kas ir 1,95583 levas par vienu eiro.
Līdz ar valsts pievienošanos apgrozībā tiks ieviests pilns jaunais Bulgārijas eiro monētu komplekts, sākot no mazākajiem centiem līdz 2 eiro monētām. Katrai monētai, kā ierasts eirozonā, ir unikāls nacionālais reversa dizains, kas atspoguļo Bulgārijas kultūras un vēstures mantojumu.
1, 2 un 5 centi, kā arī 10 un 50 centi: uz monētu reversa tiks attēlots Madaras jātnieks (Madara Rider) – UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts agrīno viduslaiku klinšu bareljefs, kas simbolizē Bulgārijas vēstures sākumu.
1 eiro monēta: uz tās būs redzams Ivans Rilskis (St. Ivan of Rila), kurš ir ievērojams bulgāru svētais un Rilas klostera dibinātājs, godinot valsts garīgo mantojumu.
2 eiro monēta: uz tās tiks attēlots Paissijs fon Hilandars (Paisiy of Hilendar), nozīmīga renesanses perioda figūra, kurš tiek uzskatīts par bulgāru nacionālās atmodas aizsācēju.
Trīs mazāk zināmi fakti par eiro
Lai gan eiro ir mūsu ikdienas valūta, tas slēpj vairākus interesantus, maz zināmus faktus:
Dizaina universālums: Eiro banknotēm ir vienots dizains, kurā attēlotas arhitektūras būves. Tomēr šīs ēkas nav reāli pastāvošas! Tās ir vispārināti tiltu un vārtu grafiski attēlojumi, kas simbolizē saiknes un sadarbību starp Eiropas valstīm, lai neviena valsts nejustos pārāka par citu.
Monētu atšķirības: Atšķirībā no banknotēm, eiro monētām ir divas puses: viena (aversa) ir visām valstīm identiska, savukārt otra (reversa) puse ir veltīta nacionālajam dizainam. Pateicoties tam, jūsu makā var atrasties gan Beļģijas karaļa, gan Francijas kokā ieskicētas Mariannas, gan Vatikāna monētas, un tās visas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eirozonā.
Vairāk nekā ES: Eiro tiek izmantots kā oficiālā valūta ne tikai 20 ES dalībvalstīs. Četras mazas Eiropas valstis – Monako, Sanmarīno, Vatikāns un Andora – izmanto eiro, pamatojoties uz īpašu vienošanos ar ES. Tas nozīmē, ka arī šīs valstis var kalt savas nacionālās monētas.
Īss ieskats eiro vēsturē
Ideja par vienotas Eiropas valūtas radīšanu aizsākās jau aptuveni 1970. gadā. Sākotnējais mērķis bija izveidot Eiropas Valūtas savienību (EVS) līdz 1980. gadam. Tomēr sarežģītie ekonomiskie apstākļi, tostarp naftas krīzes un stagflācija (ekonomiskās stagnācijas un augstas inflācijas apvienojums), lika vairākām valstīm līdz pat 1978. gadam atlikt vai atteikties no dalības.
Būtiskas pārmaiņas notika 1988. gadā, kad Francijas prezidents izvirzīja nosacījumu Vācijas atkalapvienošanās apstiprināšanai, kas bija “ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana”, tiešā veidā saistot to ar eiro ieviešanu.
Eiro ieviešanas galvenie posmi
Pirmais posms (1990. gada 1. jūlijs): Tika uzsākta Valūtas savienības īstenošana, nodrošinot brīvu kapitāla apriti starp dalībvalstīm.
Otrais posms (1994. gada 1. janvāris): Tika dibināts Eiropas Valūtas institūts (EVI), kas bija Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekštecis.
Pēdējais posms (1999. gada 1. janvāris): Tika dibināta ECB, un tika noteikti fiksēti valūtas maiņas kursi starp nacionālajām valūtām.
Elektroniskā nauda: Eiro kā elektroniskā valūta oficiāli tika ieviesta 1999. gada 1. janvārī.
Skaidra nauda: Eiro banknotes un monētas fiziski nonāca apgrozībā no 2002. gada 1. janvāra.
Mūsdienās eiro ir oficiālā valūta 20 ES dalībvalstīs un ieņem otro nozīmīgāko vietu pasaulē kā rezerves valūta, atpaliekot tikai no ASV dolāra. Eiro ir guvis plašu starptautisku atzinību un bieži tiek dēvēts par “Eiropas sinonīmu”.
