- Mājīgākais svētku deserts bez cepšanas – dzērvenes ar biezpienu medū
- Dramatiskas prognozes attiecībā uz transatlantiskajām attiecībām
- Pastāstīsim, cik ilgi uzglabāt zaļumus ledusskapī un kā to labāk darīt
- Horoskops 2026. gada janvārim: janvāris katrai zodiaka zīmei atklās savus noslēpumus
- Izvēlies attēlu un uzzini, kas tevi sagaida 2026. gada janvārī
Dramatiskas prognozes attiecībā uz transatlantiskajām attiecībām
Spānijas ietekmīgais laikraksts El Pais nācis klajā ar padziļinātu analīzi, kurā paustas nopietnas bažas par turpmāko sadarbību starp ASV un Eiropas kontinentu.
Ziņojumā izteikta prognoze, ka 2025. gads varētu iezīmēt beigas gandrīz astoņus gadu desmitus ilgušajai stratēģiskajai aliansei. Analītiķi vērš uzmanību uz Vašingtonas pieaugošo skepsi un vietumis pat klaji noraidošo attieksmi pret Eiropas valstīm. Vienlaikus tiek novērotas satraucošas pazīmes par ciešāka kontakta veidošanu ar Maskavu. Šādas krasas politikas vektora izmaiņas liek apšaubīt NATO pamatakmens – Ziemeļatlantijas līguma 5. panta – efektivitāti, radot risku, ka solījums par kolektīvo aizsardzību var palikt vien uz papīra bez reāla seguma.
Stratēģiskā pagrieziena punkti dokumentos
Šīs tendences nav tikai minējumi, bet gan rod apstiprinājumu oficiālos dokumentos. Par spilgtāko piemēru tiek minēta 5. decembrī klajā nākusī un atjaunotā ASV Nacionālās drošības stratēģija. Šajā dokumentā skaidri iezīmēta Vašingtonas vēlme distancēties no Eiropas lietām, turklāt izteiktas visai drūmas nākotnes prognozes.
Stratēģijā minēts, ka nākamo divdesmit gadu laikā Eiropas valstis piedzīvos tik fundamentālas pārmaiņas, ka tās vairs nebūs atpazīstamas. Dokumenta autori pat iet tik tālu, ka pieļauj civilizācijas norietu, par galveno iemeslu minot pašreizējo Eiropas līderu un institūciju īstenoto politisko kursu.
Ietekmes un aizsardzības spēju erozija
El Pais savā publikācijā izceļ arī ASV ekspertu viedokli par Eiropas nākotnes militāro lomu. Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu desmitu laikā lielākā daļa Eiropas valstu saskarsies ar ievērojamu ekonomiskās ietekmes un militārā potenciāla samazināšanos.
Šāds resursu un jaudas sarukums nozīmētu, ka Eiropa vairs nespētu pilnvērtīgi pildīt uzticama un spēcīga militārā partnera funkcijas, kas Vašingtonai ir bijušas svarīgas kopš Otrā pasaules kara beigām. Ja šīs prognozes piepildīsies, tas pilnībā pārveidos pašreizējo globālo drošības sistēmu un radīs jaunu, neparedzamu ģeopolitisko realitāti, kurā Eiropas svars starptautiskajā arēnā būs krietni mazāks.
