Pielāgošanās indekss kā jauns rīks klimata pārmaiņu finansējuma noteikšanai

Šobrīd pielāgošanās klimata pārmaiņu finansējumam ir viens no aktuālākajiem valdību jautājumiem, tomēr šajā sakarā valda virkne neskaidrību, raksta Euronews.

Gaidāms, ka šā gada beigās Baku (Azerbaidžānā) valstis apspriedīs jaunu vienošanos par klimata pārmaiņu finansēšanu pēc tam, kad divus gadus vēlāk, nekā tika panākta vienošanās, tiks sasniegts mērķis jaunattīstības valstīm piešķirt 100 miljardus ASV dolāru (93,2 miljardus eiro) gadā.

Vēsturiski maz emisiju radošajām valstīm lielākajā daļā pasaules dienvidu valstu ir ļoti nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts, lai uzlabotu savu aizsardzību pret klimata pārmaiņām tādās svarīgās nozarēs kā lauksaimniecība.

Mazāk nekā 1 % no starptautiskā klimata finansējuma 2021. gadā tika izlietots, lai palīdzētu mazajiem lauksaimniekiem pielāgoties klimata pārmaiņām, un daudzi no viņiem ir spiesti tērēt līdz pat 40 % no saviem ienākumiem, lai cīnītos ar plūdiem, sausumu un kultūraugu kaitēkļiem.

Tomēr Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm papildus lielākam finansējumam ir vajadzīgi arī pielāgošanās novērtēšanas veidi, lai efektīvāk novirzītu ieguldījumus.

Risinājums, kas darbojas, jau pastāv

Lai gan centieni pāriet uz ilgtspējīgu lauksaimniecību Eiropā šogad izraisīja lauksaimnieku protestus, pielāgošanās klimata pārmaiņu mainīgajai ietekmei jau ir izdzīvošanas jautājums pasaules dienvidu valstu iedzīvotājiem.

Viens no jauniem risinājumiem ir adaptācijas indekss, kas novērtē noturību pret klimata satricinājumiem, lai norādītu, kur finansējums adaptācijai klimata pārmaiņām ir visvairāk nepieciešams. Šādi modeļi var kvantificēt pielāgošanās un sagatavotības līmeni, sniedzot politikas veidotājiem, attīstības aģentūrām, investoriem un donoriem skaidras norādes par to, kur un kā ieguldīt pielāgošanās finansējumā.

Šī brīža risinājums ir pielāgošanās indeksa izstrāde, kura mērķis ir konsolidēt klimata datus un pētījumus, sniedzot interaktīvu datu ieskatu un prognozes.

Šī jaunā metodoloģija jau tagad sniedz noderīgu ieskatu, lai novirzītu pielāgošanās finansējumu, un tai ir vislabākās izredzes palielināt dažu pasaules visneaizsargātāko kopienu noturību.

Pēdējo divu gadu laikā Heifer International, Conservation International un vietējie partneri ar Globālā vides fonda atbalstu ir izstrādājuši pirmo šāda veida adaptācijas ekvivalences indeksu (AEI) Gvatemalai un Hondurasai. Gan Gvatemala, gan Hondurasa ir ierindojušās starp 10 valstīm, kuras pēdējos desmit gados visvairāk skārušas klimata pārmaiņas, jo spēcīgas lietavas, plūdi, sausums un viesuļvētras kļūst arvien biežākas un ietekmē lauksaimniecību.

Indeksā novērtēts valstu galveno lauksaimniecības preču – garšvielu, kakao un kafijas – pielāgošanās līmenis.

Šis indekss ir novatorisks ar to, ka tas sākas ar pašiem lauksaimniekiem, nosakot reālos klimata draudus, kurus ražotāji jau izjūt un paredz, kā arī viņu pielāgošanās spējas.

Indekss klasificē pielāgošanās līmeni klimata pārmaiņām dažādiem apdraudējumiem intervālā no 0 līdz 1, skaidri norādot, kur lauksaimniekiem ir vislielākie riski. Tas var kalpot par pamatu valdības politikai un valsts pielāgošanās stratēģijām, nosakot skaidras iespējas investēt klimatam draudzīgā lauksaimniecībā un reģeneratīvajās praksēs.

Atbalstot lauksaimniekus, lai pielāgotos ūdens problēmām, valdības un attīstības aģentūras var ieguldīt līdzekļus uz dabu balstītos risinājumos, piemēram, ēnas palielināšanā un tādās tehnikās kā terasēšana, kas palīdz aizturēt ūdeni augsnē, nolīdzinot nogāzes, lai novērstu noteces.

Rezultāts ir spēcīgāka, uz pierādījumiem balstīta investīciju argumentācija un taustāma ietekme tiem, kuri citādi nevar atļauties ilgtspējīgas alternatīvas.

Indekss arī ļauj uzņēmumiem vieglāk plānot un ziņot par ieguldījumiem un rezultātiem pielāgošanās jomā, līdzīgi kā pašlaik uzņēmumi ziņo par oglekļa emisiju samazināšanas stratēģijām.

Šo pirmo divu indeksu pamatā esošo pieeju var ļoti viegli piemērot citām valstīm un citām precēm, palīdzot izveidot standartizētu pielāgošanās novērtēšanas veidu.  Pašlaik tiek apsvērta indeksa izstrāde citām vērtību ķēdēm, piemēram, liellopu un piena lopkopībai, kā arī jaunām valstīm.

 

Leave a Comment