Aldis Bondars, Valsts meža dienesta pārstāvis skaidro, ka vilki – hibrīdi var parādīties tad, ja izveidojusies situācija, ka vilku mātītei ir riesta laiks, taču kaut kādu iemeslu dēļ nav pieejams vilks – tēviņš. “Ņemot vērā, ka vilks ir spējīgs krustoties ar suni, viņa šādā gadījumā var izvēlēties suni,” – viņš skaidro.
Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks stāsta, ka hibrīdi dabā vairojas vien pie tāda nosacījuma, ka ir pieejams daudz barības.
“Ja vilku mātīte būtu zaudējusi savu sugas partneri kaut kādu iemeslu dēļ, un būtu par maz vai nepietiekoši barības, viņai tiktu traucēta arī fizioloģiski spēja vairoties. Bet, ja ir ļoti daudz barības un viņa ir labā, uzbarotā stāvoklī, tad viņai tiešām iestājas tas riesta laiks un viņa meklē savu pārinieku, kas tad var izrādīties arī suns,” – viņš stāsta.
Vilka – hibrīds no parastā vilka parasti atšķiras ar krāsojumu – hibrīdu kažoks ir gaišāks, un arī uzvedība nedaudz atšķiras.
Bondars skaidro, ka šie vilki var uzvesties citādi, piemēram, nebaidīties, būt drošāki, var nākt tuvāk mājām, kas ir vairāk raksturīgi sunim.
Jānis Ozoliņš papildina, ka ir tādi indivīdi, kurus ārēji pat ir pat ļoti grūti atšķirt – vai tas ir hibrīds vai vilks.
Pēdējais vilku – hibrīdu epicentrs Latvijā bija fiksēts pirms 10 gadiem un tas bija Balvu un Gulbenes novados. Bet arī tagad, tur, hibrīdu, visticamāk, ir daudz mazāk un šie dzīvnieki nu jau līdzinās parastajam vilkam.
Lasi vēl: “Vienīgais, uz ko cerēju, ka suņi aizvedīs pareizajā virzienā…” – latviete Norvēģijas ziemeļos piedzīvo trakas situācijas un paveic ko neiespējamu
Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka vilku – hibrīdi varētu parādīties arī Latvijā, taču tā kā Latvijas teritorijā šobrīd ir ļoti daudz tīršķirnes vilki – arī savstarpēji partnerus šie plēsēji sastop savas sugas ietvaros un meklēt suņus tiem nav nepieciešams. Līdz ar to, vismaz šobrīd, satraukumam pamata nav.
Tomēr ārzemju mediji apgalvo – hibrīdi ir sastopami vairākās Eiropas valstīs un dažās no tām tie strauji izplatās.
Latvijai tas šobrīd nedraud, jo šobrīd mūsu teritorijā ir ļoti daudz vilku, piemēram, pērn Latvijā reģistrēti 120 uzbrukumi, kuros cietuši vairāk nekā 600 mājlopu.
Dainis Tučs, Latvijas Mednieku savienības pārstāvis stāsta, ka šobrīd Latvijā vilku ir par daudz. Ja, piemēram, no punkta A, kur dzīvo viena vilku saime, pabrauc līdz punktam B vien 10 kilometru attālumā, ir sastopama jau nākošā vilku saime. Agrāk tā nekad neesot bijis.
