Pētnieki ceļ trauksmi - Eiropā strauji izplatās vilku-suņu hibrīdi, tie sastopami arī divos Latvijas novados

Vilku suņu hibrīdi esot neprognozējami. Tie varot nonākt pat konfliktā ar cilvēku, jo esot bezbailīgāki par vilkiem un ar šādu vairošanās ātrumu varot pat “izspiest” tīršķirnes vilkus. Ar šādu satraucošu ziņojumu nesen klajā nākuši čehu pētnieki, ziņo raidījums “360TV ZIŅneši”.

Vilki ir plēsēji, un arī suņi pieder pie vilku dzimtas. Vilki ir sociāli dzīvnieki un spēj pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem.

Vilki ir sastopami dažādās pasaules daļās, tostarp Eiropā, Amerikā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Viņi dzīvo gan mežos, gan tuksnešos, gan kalnos, gan arī tundrās. Vilki dzīvo grupās, ko sauc par bariem, un parasti ir hierarhiski organizēti dzīvnieki. Katrā barā ir vadoņu ģimene, kas tiek saukti par alfa tēviņu un alfa mātīti un tieši viņi ir atbildīgi par sava bara vadīšanu.

Vilki ir plēsēji un barojas ar maziem un vidējiem dzīvniekiem, piemēram, zaķiem, stirnām, lapsām utt. Tomēr vilks var ēst arī, piemēram, ogas.

Vilku dzīves ilgums ir no 6 līdz 8 gadiem dabiskos apstākļos, bet dažkārt plēsējs var dzīvot arī līdz pat 15 gadu vecumam. Vilku mātītēm katru gadu ir “riesta laiks”, un pēc sapārošanās tās pasaulē laiž 4 līdz 6 vilku kucēnus.