Latvija šajā jautājumā ir rīkojusies ievērojami ātrāk, uzņemoties iniciatīvu un uzsākot šo sistēmu jau no 2023. gada sākuma. No šodienas ražotāju atbildības sistēmā spēkā stājas jauni noteikumi, kas nosaka tekstila izstrādājumu šķirošanas un pārstrādes pienākumus.
Latvija šajā jomā ir rīkojusies apņēmīgi, uzsverot nepieciešamību pēc vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības. Jaunā sistēma paredz, ka tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem būs jānodrošina atbilstoša infrastruktūra atkritumu savākšanai, šķirošanai un pārstrādei.
Šī pieeja palīdzēs samazināt tekstila atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos, un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu.
Lai gan Eiropas Savienības prasības attiecas uz visām dalībvalstīm no 2025. gada, Latvija ir viena no pirmajām, kas ir izvēlējusies rīkoties ātrāk. Šis solis parāda valsts apņemšanos risināt vides problēmas un veicināt aprites ekonomiku. Jaunā sistēma ne tikai samazinās atkritumu apjomu, bet arī radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai, veicinot inovācijas un ilgtspējīgus risinājumus tekstilrūpniecībā.
Arī pašvaldības ir aktīvi iesaistījušās šajā procesā, sākot no 2023. gada nodrošinot atkritumu šķirošanas sistēmu savā teritorijā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs pieejamas specializētas konteineru sistēmas, kurās varēs izmest nevajadzīgos tekstilizstrādājumus. Pašvaldības sadarbojas ar uzņēmējiem un ražotājiem, lai izveidotu efektīvu un ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas tīklu.
SIA “Latvijas zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka tekstila ražotājiem un tirgotājiem Latvijā ir divas iespējas, kas ietekmēs tirgū laisto tekstila izstrādājumu cenas. Pirmais variants ir maksāt valstij dabas resursu nodokli (DRN) 0,5 eiro apmērā par katru tirgū laisto tekstilizstrādājumu kilogramu. Šajā scenārijā nodokļa maksājums nonāk valsts budžetā.
Otrs variants piedāvā iespēju noslēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu, kas nodrošina 100% atbrīvojumu no DRN maksas. Šajā gadījumā tekstila ražotājiem vai tirgotājiem būs jāpārņem atbildība par izdevumiem, kas saistīti ar tekstila apsaimniekošanas sistēmas izveidi un uzturēšanu.
Šie izdevumi ietver konteineru iegādi un izvietošanu, to regulāru tukšošanu, tekstilizstrādājumu šķirošanu, atkārtotas lietošanas iespēju nodrošināšanu, labdarības iniciatīvas, pārstrādi, kā arī sabiedrības informēšanu un iesaisti šķirošanas procesos.
Zakulis uzsver, ka, izvēloties otro iespēju, ražotāji un tirgotāji aktīvi piedalīsies videi draudzīgā tekstila apsaimniekošanas sistēmā, kas ilgtermiņā varētu būt ekonomiski izdevīgāka un ilgtspējīgāka nekā nodokļa maksāšana valstij. Tas arī sekmētu lielāku sabiedrības iesaisti tekstila atkritumu šķirošanā un pārstrādē, veicinot kopējo vides ilgtspējību.