Kad man bija četri gadi, tētis pameta mammu citas sievietes dēļ. Pēc viņa aiziešanas no ģimenes mamma sāka aizrauties ar grādīgajiem dzērieniem un kādu dienu atveda uz mūsu mājām vīrieti, tēvoci Vitoldu.
Patēvs bija alkoholiķis, bet mamma cerēja, ka viņš reiz beigs dzert, dabūs darbu un ar mums viss būs kārtībā. Taču Vitolds pat nedomāja atmest šo netikumu. Māte sāka dzert pat vairāk ar viņu un nodzērās tiktāl, ka viņu atlaida no darba.
Naudas mums nebija, tomēr alkoholam tā brīnumainā kārtā vienmēr atradās. Turklāt nereti pie mums ieradās patēva pudeles brāļi un līdzās spirtotajiem dzērieniem atnesa arī pārtikas produktus.
Ja uz galda pēc viņu dzīrēm bija palicis kaut kas ēdams, man izdevās kaut nedaudz remdēt izsalkumu. Taču – ja patēvs saprata, ka esmu apēdusi uzkodu pārpalikumus, viņš sāka bļaut, lai es neiedrošinos neko aiztikt.
Lasi arī: Zinātnieki skaidro – kādēļ kaķis mīca jūs ar ķepām un ko ar to vēlas pateikt
Mamma mēģināja mani aizstāvēt, bet patēvs kliedza arī uz viņu un pieprasīja, lai mani ievieto bērnu namā, jo viņš netaisoties barot kaut kādu svešu skuķi. Un tā kādā jaukā dienā es patiešām nonācu bērnu namā…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk