Tur ieguvu labu izglītību, iestājos augstskolā, kuru absolvēju ar izcilību. Valsts man piešķīra dzīvokli ar laiku izdevās dabūt labu darbu.
Sākumā strādāju par viesmīli kafejnīcā netālu no mājām. Vēlāk mani ievēroja kafejnīcas īpašniece un novērtēja manas zināšanas. Pēc tam es sāku strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Tikai gada laikā no vienkāršas viesmīles kļuvu par kafejnīcas vadītāju, bet pēc trim gadiem jau vadīju veselu restorānu ķēdi.
Kādu dienu braucu mājās no darba, un mana mašīna iestiga sniegā. Jau bija vēls un nebija kam lūgt palīdzību. Grasījos zvanīt auto avārijas dienestam, kad pēkšņi no tumsas iznira divi cilvēki.
Tie bija divi bezpajumtnieki, vīrietis un sieviete. Viņi par nelielu samaksu piedāvāja man palīdzēt.
Kad mana mašīna tika izstumta, es samaksāju abiem un devos tālāk. Bet mājupceļā mani mocīja viens un tas pats jautājums: kur gan es esmu redzējusi šos cilvēkus?
Un pēkšņi es sapratu, ka abi bomzīši ir mana māte un patēvs. Es strauji nobremzēju, apstājos ceļa vidū un jutos kā sastingusi.
Nekādi nevarēju izlemt, ko darīt tālāk. Vēl nedaudz pastāvot, apgriezu mašīnu un braucu atpakaļ.
Pa ceļam man pretī nāca mamma un patēvs. Apturēju mašīnu un palūdzu mammai iekāpt mašīnā. Viņa bez ierunām paklausīja, lai gan joprojām mani nepazina. Mēs aizbraucām, bet patēvs palika stāvam ceļa malā.
Pēc ierašanās mājās, nomazgāju mammu un iedevu viņai tīras drēbes. Kad sēdējām virtuvē, mamma jautāja: Kas tu esi? Un kāpēc tu man palīdzi?
– Esmu tava meita, mammu, un nevēlos tev nodarīt to, ko tu nodarīji man. Neatkarīgi no tā, kāda esi, tu tik un tā paliec mana māte.
Mamma ieskatījās man acīs un sāka klusi raudāt.
– Es zinu, ka manu rīcību nav iespējams piedot, bet tomēr mēģini, ja vari, piedod man, sacīja māte un gatavojās doties prom.
Es viņu apturēju un teicu, ka mēģināšu viņai piedot, bet patēvam gan nekad.
Tagad mamma dzīvo pie manis un ir kļuvusi par pilnīgi citu cilvēku. Viņa ir atmetusi dzeršanu; atjaunojām viņai dokumentus un noformējām pensiju. Es mammai esmu visu piedevusi.
Dārgo lasītāj, vai tev patika šis aizkustinošais stāsts? Kā tu rīkotos meitas vietā? Būsim pateicīgi, ja komentāros paudīsi savu viedokli/pieredzi!