Lielākā daļa Āzijas akciju tirgu trešdien nogrima, līdz ar izpārdošanu Volstrītā pēc tam, kad Irānas ballistiskās raķetes uzbrukums Izraēlai izraisīja bažas par plašāku reģionālo konfliktu, savukārt jēlnaftas cenas pieauga, ņemot vērā piegādes traucējumu risku.
Ieguldītāji pievērsās drošākiem aktīviem, saglabājot zemas ASV Valsts kases peļņas likmes, savukārt zelts tika tirgots netālu no visu laiku augstākā līmeņa.
Drošā patvēruma dolāra kurss attiecībā pret eiro bija gandrīz augstākais pēdējo trīs nedēļu laikā. Dolāra kursu veicināja arī makroekonomiskie rādītāji, jo noturīgais ASV darba tirgus liecina par labu mazākai Federālo rezervju sistēmas procentu likmju samazināšanai novembrī, bet eirozonas inflācijas tendences atbalsta Eiropas Centrālās bankas plānoto procentu likmju samazināšanu šomēnes.
Japānas Nikkei no 0444 GMT kritās par 2%, savukārt Dienvidkorejas KOSPI samazinājās par 0,6%. Tomēr Honkongas Hang Seng pieauga par 6 %, jo Pekinas stimulējošie pasākumi turpināja uzlabot noskaņojumu. Tas palīdzēja pacelt plašāko Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu MSCI akciju indeksu par 0,6 %, neraugoties uz kopumā vāju investoru noskaņojumu.
Kontinentālās Ķīnas tirgi bija slēgti nedēļu ilgās Zelta nedēļas svētku dēļ. Taivānā tirdzniecība tika apturēta taifūna dēļ. ASV akciju indeksa S&P 500 nākotnes līgumi vājinājās par 0,15 % pēc tam, kad naudas indekss naktī zaudēja 0,9 %. Bet Eiropas STOXX 50 nākotnes līgumi pieauga par 0,4 %.
“Potenciālo tirgus svārstīguma satricinājumu ķēdē ģeopolitika parasti pārspēs ekonomiku, uzņēmumu peļņu vai centrālās bankas reakciju – galvenokārt tāpēc, ka lielākā daļa tirgus dalībnieku slikti novērtē risku saistībā ar šiem notikumiem,” sacīja Pepperstone pētījumu vadītājs Kriss Vestons.
“Lai gan šie notikumi parasti ir tirgum labvēlīgi, risks, ko tie var radīt, ir acīmredzami ievērojams,” sacīja Vestons. “Situācija joprojām ir mainīga, un mazākais Izraēlas vai Irānas retorikas nomierinājums vai pastiprināta agresija var būtiski ietekmēt noskaņojumu tirgos.”
Brent jēlnaftas nākotnes līgumi pieauga par 1,5 % – līdz 74,66 ASV dolāriem par barelu, palielinot 2,5 % pieaugumu no otrdienas. ASV WTI nākotnes līgumi pieauga par 1,7 % līdz 71 ASV dolāram par barelu pēc otrdienas kāpuma par 2,4 %.
“Spekulācijas par Izraēlas triecienu Irānas naftas atradnēm šķiet maz ticamas, jo šāds solis, visticamāk, palielinātu naftas cenas 80 ASV dolāru virzienā, izraisot neapmierinātību Izraēlas sabiedrotajiem, kas cenšas cīnīties pret inflāciju,” teica IG analītiķis Tonijs Sikamors. “Drīzāk Izraēla varētu veikt stratēģiskus triecienus kritiski svarīgām ieroču rūpnīcām un militāriem mērķiem,” viņš teica.
Zelts samazinājās par 0,3 % līdz 2654,27 USD par unci pēc vairāk nekā 1 % lēciena iepriekšējā sesijā, kas to pietuvināja pagājušā mēneša rekordaugstajam līmenim 2685,42 USD. Salīdzinošās 10 gadu obligāciju peļņas likmes samazinājās par aptuveni 1 bāzes punktu (bp) līdz 3,7353%.
ASV dolāra indekss, kas nosaka ASV valūtas kursu attiecībā pret eiro un pieciem citiem galvenajiem konkurentiem, bija stabils 101,27 % līmenī pēc tam, kad otrdien pirmo reizi kopš 19. septembra sasniedza 101,39 %. Eiropas kopīgās valūtas kurss bija nedaudz mainījies un bija 1,1061 ASV dolārs pēc 0,6 % krituma iepriekšējā sesijā, kad tas pirmo reizi kopš 12. septembra nokritās līdz 1,1046 ASV dolāriem.
Eirozonas dati otrdien liecināja, ka inflācija pagājušajā mēnesī bija zemāka par ECB noteikto 2% mērķi, tādējādi palielinot likmes par to, ka 17. oktobrī tiks samazināta procentu likme par ceturto procentu punktu. Tikmēr ASV nakts dati liecināja par stabilu tautsaimniecības attīstību, dienu pēc tam, kad FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels noraidīja iespēju, ka ASV centrālā banka nākamajā mēnesī, kad notiks ASV centrālās bankas sanāksme, varētu samazināt likmi vēl par 50 bāzes punktiem.