Ostu strādnieki no Menas līdz Teksasai otrdienas agrā otrdienas rītā uzsāka piketu streikā par algām un automatizāciju, kas var izraisīt inflāciju un preču trūkumu, ja tas turpināsies ilgāk par dažām nedēļām.
Pusnaktī beidzās ostās noslēgtā līguma termiņš ar aptuveni 45 000 Starptautiskās kuģu kravu pārvadātāju asociācijas (International Longshoremen’s Association) locekļu, un, lai gan pirmdien tika ziņots par progresu sarunās, strādnieki uzsāka streiku. Streiks, kas skāra 36 ostas, ir pirmais arodbiedrības streiks kopš 1977. gada.
Strādnieki sāka piketu Filadelfijas ostā neilgi pēc pusnakts, staigājot aplī pie dzelzceļa pārbrauktuves ārpus ostas un skandējot “Bez taisnīga līguma nav darba”. Arodbiedrība uz kravas automašīnas sāniem bija izvietojusi ziņojumu dēļus ar šādu tekstu: “Automatizācija kaitē ģimenēm: ILA iestājas par darba aizsardzību.”
Vietējās ILA prezidents Boise Butlers teica, ka strādnieki vēlas taisnīgu līgumu, kas nepieļauj viņu darba vietu automatizāciju. Viņš teica, ka pandēmijas laikā kuģniecības uzņēmumi nopelnīja miljardiem, nosakot augstas cenas. “Tagad mēs gribam, lai tie atmaksā. Viņi atmaksās,” teica Butlers.
Hjūstonas ostā vismaz 50 strādnieki ap pusnakti pēc vietējā laika sāka piketu, nesot plakātus ar uzrakstiem “Bez taisnīga līguma nav darba”. ASV Jūras transporta alianse, kas pārstāv ostas, pirmdienas vakarā paziņoja, ka abas puses ir atkāpušās no iepriekšējiem algu piedāvājumiem. Taču vienošanās netika panākta.
Arodbiedrības sākotnējais piedāvājums sarunās bija par 77 % paaugstināt algas sešu gadu laikā, un tās prezidents Harolds Daggets sacīja, ka tas ir nepieciešams, lai kompensētu inflāciju un gadiem ilgušos nelielos paaugstinājumus. ILA locekļu pamatalga ir aptuveni 81 000 ASV dolāru (72 854 eiro) gadā, bet daži no viņiem var nopelnīt vairāk nekā 200 000 ASV dolāru (179 000 eiro) gadā, ja tiek apmaksātas lielas virsstundas.
Taču pirmdienas vakarā alianse paziņoja, ka ir palielinājusi savu piedāvājumu līdz 50 % paaugstinājumam sešu gadu laikā, un apņēmās saglabāt iepriekšējā līgumā noteiktos automatizācijas ierobežojumus. Arodbiedrība vēlas pilnīgu automatizācijas aizliegumu. Nebija skaidrs, cik tālu viena no otras atrodas abas puses.
“Mēs ceram, ka tas varētu ļaut mums pilnībā atsākt sarunas par darba koplīgumu par citiem neatrisinātajiem jautājumiem, cenšoties panākt vienošanos,” teikts alianses paziņojumā.
Otrdienas sākumā izplatītajā paziņojumā arodbiedrība norādīja, ka tā noraidīja alianses jaunāko priekšlikumu, jo tas “ne tuvu neatbilst tam, ko ILA ierindas biedri pieprasa attiecībā uz algām un aizsardzību pret automatizāciju”. Abas puses nebija rīkojušas oficiālas sarunas kopš jūnija.
“Mēs esam gatavi cīnīties tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, streikot, cik ilgi tas būs nepieciešams, lai panāktu algas un aizsardzību pret automatizāciju, ko mūsu ILA biedri ir pelnījuši,” paziņojumā teica Daggets. “Tagad viņiem ir jāizpilda mūsu prasības, lai šis streiks beigtos.”
Alianse paziņoja, ka tās piedāvājums trīskāršo darba devēja iemaksas pensiju plānos un nostiprina veselības aprūpes iespējas.
Piegādes ķēžu eksperti apgalvo, ka patērētāji streika tūlītēju ietekmi nepamanīs, jo lielākā daļa mazumtirgotāju ir izveidojuši preču krājumus, uz priekšu virzot svētku dāvanu sūtījumus. Taču, ja streiks ilgs ilgāk par dažām nedēļām, darba pārtraukums ievērojami apgrūtinās valsts piegādes ķēdi, potenciāli izraisot cenu pieaugumu un preču piegādes aizkavēšanos mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Ja streiks ieilgs, uzņēmumi būs spiesti maksāt kravas nosūtītājiem par kavēšanos un dažas preces svētku iepirkšanās sezonas kulminācijas laikā tiks piegādātas ar nokavēšanos – tas var ietekmēt visu preču piegādi, sākot no rotaļlietām un mākslīgajām eglītēm līdz automašīnām, kafijai un augļiem.
Streikam, visticamāk, būs gandrīz tūlītēja ietekme uz tādu ātri bojājošos preču piegādi kā, piemēram, banāni. Saskaņā ar Amerikas Lauksaimniecības federācijas (American Farm Bureau Federation) datiem streika skartajās ostās katru gadu pārkrauj 3,8 miljonus tonnu banānu jeb 75 % no valsts piegādēm.
Tas varētu arī kavēt eksportu no Austrumu piekrastes ostām un radīt sastrēgumus Rietumu piekrastes ostās, kur strādniekus pārstāv cita arodbiedrība. Dzelzceļš apgalvo, ka var palielināt kravu pārvadājumus no Rietumkrasta, taču analītiķi norāda, ka tas nevarēs pārvietot pietiekami daudz kravu, lai kompensētu slēgto Austrumu ostu trūkumu.
“Ja streiki turpināsies, tie radīs milzīgus kavējumus visā piegādes ķēdē, kas, bez šaubām, turpināsies līdz 2025. gadam un izraisīs haosu visā nozarē,” norādīja Džajs Dokia, piegādes ķēdes pārvaldības un loģistikas uzņēmuma Pro3PL dibinātājs.
J.P. Morgan aplēsa, ka streiks, kas apturētu Austrumu un Meksikas līča piekrastes ostu darbību, ekonomikai varētu izmaksāt 3,8 līdz 4,5 miljardus ASV dolāru dienā, no kuriem daļa tiktu atgūta laika gaitā pēc normālas darbības atjaunošanas.