Nesen leģendārais aktieris Brūss Viliss paziņoja par savas karjeras beigām. Iemesls – viņam uzstādīta afāzijas diagnoze, kas ietekmē viņa kognitīvās spējas.
Kas ir afāzija
Afāzija ir stāvoklis, kas atstāj ietekmi uz spējām runāt, rakstīt un saprast valodu. Visbiežāk par afāzijas iemeslu kļūst insults. Asins zudums smadzenēs izraisa smadzeņu šūnu nāvi vai bojājumus zonās, kas kontrolē runu.
Smadzeņu bojājumi, ko izraisa smaga galvas trauma, audzējs, infekcija vai deģeneratīvs process, arī var izraisīt afāziju. Šādos gadījumos afāzija parasti ir saistīta ar cita veida kognitīvām problēmām, piemēram, atmiņas problēmām vai apjukumu.
Atkarībā no tā, kura smadzeņu zona tiek ietekmēta, ir trīs visizplatītākās afāzijas formas.
Brokas afāzija ir visizplatītākais afāzijas veids un to visbiežāk raksturo neskaidra runa. Tomēr, tā kā Brokas afāzija rodas smadzeņu priekšējās daļas bojājumu rezultātā, tā var ietekmēt arī kustību, izraisot vājumu vai paralīzi ķermeņa labajā pusē.
Sensorā afāzija vai Vernikas afāzija. Tā vietā, lai izlaistu vārdus un runātu īsos teikumos, cilvēks izsaka garus un mulsinošus teikumus, pievienojot gan nevajadzīgus, gan izdomātus vārdus. Ir grūtības arī saprast citu cilvēku teikto.
Globālā afāzija rodas, ja tiek bojāta liela daļa smadzeņu, kas atbild par runu, un tā noved pie pilnīga runas spēju zuduma un nespējas saprast citu cilvēku runu.
Lasi vēl: Veselības ministrs Daniels Pavļuts atklāj detaļas par gaidāmo Covid-19 vilni
Afāzijas diagnoze tiek konstatēta biežāk nekā domājam
Saskaņā ar ASV Nacionālās afāzijas asociācijas datiem komunikācijas traucējumi skar aptuveni divus miljonus cilvēku ASV un ir biežāk sastopami nekā Parkinsona slimība, cerebrālā trieka vai muskuļu distrofija.
[…] Lasi vēl: Leģendārs aktieris cieš no baisas slimības; viņš paziņojis par savas karjeras beigām […]