- Liela kļūda, ko pieļaujam, pērkot ārējo akumulatoru: 3 funkcijas, bez kurām tas vairs nav jēdzīgs
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir "pareizā" un kad tas var sabojāt ēdienu
- Kā dabūt laminātu mirdzošu bez švīkām? Pievieno ūdenim 2 tējkarotes šīs garšvielas
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
- Liela kļūda, ko pieļaujam ar valriekstiem: Kāpēc es tos tagad vienmēr pirms ēšanas mērcēju karstā ūdenī
Latvijā vēlas ieviest jaunu nodokli – par ko?
Related Post
- Liela kļūda, ko pieļaujam, pērkot ārējo akumulatoru: 3 funkcijas, bez kurām tas vairs nav jēdzīgs
- Gadiem esam strīdējušies velti: Kura folijas puse patiesībā ir “pareizā” un kad tas var sabojāt ēdienu
- Kā dabūt laminātu mirdzošu bez švīkām? Pievieno ūdenim 2 tējkarotes šīs garšvielas
- Nemetiet tās miskastē: Lūk, kāpēc gudri dārznieki jau janvārī sāk krāt olu čaumalas
- Liela kļūda, ko pieļaujam ar valriekstiem: Kāpēc es tos tagad vienmēr pirms ēšanas mērcēju karstā ūdenī
Vēl viens no ieteikumiem – diferencētas minimālās algas ieviešana. Proti, tā tiktu saistīta ar kvalifikāciju. Latvijā ir virkne darbu, kuros maksā minimālo algu, bet kuros prasa zināmu kvalifikāciju. Līdz ar to nav īsti godīgi, ka vienādu algu maksā gan kvalificētam, gan nekvalificētam darbiniekam. Diferencējot minimālo algu, piemēram, līdz 700 eiro, pēc viņa teiktā, iegūtu arī valsts budžets. Līdzīga sistēma darbojoties jau Bulgārijā un Rumānijā.
Mantojuma un dāvinājuma nodoklis
Pēc A. Saulīša teiktā, Latvijā mantojumu saņēmušas aptuveni 13% mājsaimniecību. Visbiežāk mantojumā, tāpat kā dāvinājumā, saņemts nekustamais īpašums (74% gadījumu). Pēdējo trīs gadu laikā notikuši 122 227 mantojuma īpašumu pārrakstīšanas gadījumi. A. Saulītis uzskata, ka Latvijā vajadzētu ieviest mantojuma nodokli, raksta neatkariga.nra.lv.
Lasi vēl: Miljona iespēja: Pāvels Globa trim zodiaka zīmēm sola neticamu finansiālu veiksmi no 21. maija
Šobrīd tāda nav, bet ir jāmaksā valsts nodeva, kas svārstās no 0,25% līdz 7% (šis procents svārstās atkarībā no radniecības pakāpes ar mantojuma atstājēju un atstātā mantojuma vērtības). Līdz ar to valsts nodevās gadā tiek iekasēti vidēji 140 000 eiro jeb vidēji 150 eiro par vienu īpašumu, neskaitot notariālās izmaksas. Šāda tendence bijusi pēdējos trīs gadus.
Pērn arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) mudināja Latvijā ieviest mantojuma nodokli, jo tas būšot svarīgs instruments nevienlīdzības novēršanai. OECD ziņojumā bija norādīts, ka mantojuma nodokļi, jo īpaši ja tie ir progresīvi, var mazināt bagātības koncentrāciju vienās rokās un mazināt nevienlīdzību. Pēc OECD vērtējuma, šo nodokļu efektivitāte joprojām nav pietiekami novērtēta, jo tos ir vieglāk novērtēt un iekasēt nekā citus nodokļa veidus.
A. Saulītis piedāvā ieviest mantojuma nodokli ar 5% likmi. Ja šāda likme jau būtu spēkā, tad, pēc A. Saulīša aprēķiniem, valsts budžets būtu papildinājies vēl ar 11 miljoniem eiro gadā. Tāpat, pēc viņa teiktā, līdz ar mantojuma nodokli būtu vērts ieviest arī dāvinājuma nodokli, jo visai bieži esot gadījumi, kad iespējamais mantojums jau laikus tiekot pārrakstīts radiniekiem kā dāvinājums.
Tevi noteikti interesēs
- Nesteidzieties ar remontu: Kā es pati iztīrīju dzeltenos ūdens traipus no griestiem pēc plūdiem
- Es gatavoju Napoleona kūku 20 minūtēs bez cepeškrāsns – ļoti vienkārša recepte, izmantojot cepumus “Austiņas”
- Sulīgākie šokolādes mafini, kādus esmu cepusi: Neliels triks ar pildījumu, kas visu maina
- Cepti zivju rullīši – budžetam draudzīga recepte, kas izskatās grezni un garšo labi
- Noderīgs sadzīves padoms – arī veci dvieļi var kļūt tīrāki un maigāki
- Vairs nevelku trīs pārus zeķu: Kā saglabāt siltas kājas pat pie -30 grādiem, izmantojot virtuves skapīša saturu







