Lai palīgs būtu vēl uzticamāks: kā droši lietot medikamentus?

Antibiotikas – tikai tām paredzētos gadījumos!

Viens no medikamentu veidiem, ko cilvēki bieži lieto nepareizi, ir antibiotikas. Pasaules Veselības organizācija (PVO) aizvien biežāk atgādina, ka nepareiza antibiotiku lietošana noved pie nevēlamām sekām. Pāri palikušos medikamentus pēc kursa beigām nedrīkst izmest, svarīgi tos nodot aptiekās. Pēc tā, cik daudz neizmantotu zāļu atgriežas farmaceitu redzeslokā, var secināt, ka pacienti bieži nelieto zāles tā, kā nozīmējis ārsts. Antibiotikas ir paredzētas noteiktiem gadījumiem un tās nevajadzētu lietot pie vieglas saaukstēšanās, turklāt jālieto kursa veidā, ievērojot gan medikamentu lietošanas ilgumu, gan pareizu lietošanu. “Jāpatur prātā, ka no pārlieku biežas antibiotiku lietošanas izstrādājas rezistence. Tāpēc šo spēcīgo līdzekli labāk pataupīt gadījumiem, kad antibiotikas ir būtiski svarīgas veselības atgūšanai,” atgādina Zane Melberga.

Kā pazīt alerģisku reakciju

Visbiežāk sastopamās nepatīkamās medikamentu lietošanas blaknes ir kuņģa un zarnu trakta kairinājums un gremošanas traucējumi. Taču liela daļa medikamentu var izraisīt arī paaugstinātas jutības jeb alerģiskas reakcijas – situācijas, kad uz zāļu klātbūtni organismā reaģē imūnsistēma. Visbiežāk alerģiskas reakcijas pret medikamentiem vai atsevišķām to sastāvdaļām izpaužas kā ādas vai elpošanas problēmas: nātrene, izsitumi, nieze, elpošanas grūtības, tūska un smagākajos gadījumos anafilaktiskais šoks, kas apdraud dzīvību. Akūtas alerģiskas reakcijas parasti iestājas jau īsi pēc zāļu lietošanas, šis laiks var būt no dažām minūtēm līdz pāris stundām. Bet ir blaknes, kas parādās aptuveni nedēļas laikā, piemēram, galvassāpes var sākties pat pēc 5 dienām, kad medikamentu koncentrācija organismā sasniedz noteiktu līmeni. Retāk alerģija izpaužas pēc tam, kad cilvēks jau pārtraucis lietot konkrēto medikamentu, taču neiespējami tas nav.

Kad alerģiskas reakcijas risks ir lielāks?

Alerģisku reakciju var veicināt vairāki faktori. Tās var būt pārslimotas vīrusu slimības, grūtniecība un hormonāli traucējumi, pārtika, apkārtējā vide, nepareiza medikamentu lietošana. Daži medikamenti jālieto tukšā dūšā, citi – ēšanas laikā, un visbiežāk medikamentus nedrīkst lietot kopā ar greipfrūtu sulu un piena produktiem. Svarīgs ir arī medikamentu ievadīšanas veids: lietojot zāles iekšķīgi, alerģijas risks būs mazāks, nekā ievadot tās muskulī vai vēnā.

Kur meklēt palīdzību?

Vissmagākā alerģiskā reakcija ir dzīvībai bīstamā anafilakse – tūska, elpas trūkums, strauja asinsspiediena samazināšanās, kas izraisa reiboni un samaņas zudumu, un šoks. Tādā gadījumā cilvēkam nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.

Vieglākas alerģiskas reakcijas gadījumā ir jāinformē savs ārstējošais ārsts un jākonsultējas, vai turpināt, vai pārtraukt medikamentu lietošanu. Ārsts izvērtēs, vai risks ir lielāks par ieguvumiem. Zane Melberga uzsver: “Mēs nevaram iepriekš paredzēt, kā mūsu organisms reaģēs uz jaunu medikamentu. Mūsdienās ir iespējams izveidot dažādas kombinācijas, kur viens medikaments papildina un līdzsvaro cita iedarbību. Taču tas noteikti jādara ārsta uzraudzībā. Nelietojiet zāles bez objektīva iemesla, sekojiet ārsta vai farmaceita instrukcijām un rūpējieties par savu veselību!”

Steidzamos gadījumos, kad ārsts nav sazvanāms, ir pieejams ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis. Tomēr nākamajā dienā tik un tā vajadzētu sazināties ar savu ārstu, lai atrastu piemērotāko risinājumu, kā pēc iespējas ātrāk uzlabot veselību.