“Sliktais” klepus
“Sliktais”, neproduktīvais, sausais klepus mēdz būt, kad elpceļi ir sakairināti vai sašaurinājušies: laringīta, traheīta, pleirīta, tuberkulozes gadījumā. Un tam ir pavisam citas funkcijas – klepus signalizē par esošu kairinājumu un iekaisumu. Sausā klepus gadījumā nenotiek krēpu izdalīšanās, cilvēks neatklepo.
Šajā situācijā ne tikai jāvēršas pret cēloni – jānovērš spazmas vai kairinājums, bet arī jānomāc pats klepus – jālieto gļotādu nomierinoši, mīkstinoši pretklepus līdzekļi. Toties tradicionāli rekomendētie pretklepus līdzekļi, kas šķidrina krēpas un veicina to atklepošanu, būs galīgi nevietā vai pat kaitēs, jo nekādu gļotu nav. “Sliktajam” sausajam klepum ir vairāki paveidi:
* rejošs – rodas garā klepus, laringospazmu gadījumā;
* ar grūti atklepojamām krēpām – bronhiālās astmas gadījumā;
* viegla krekšķēšana – pirmā pazīme, kas liecina par pneimonijas, tuberkulozes, arī onkoloģijas sākumstadiju.
Labākais veids, kā cīnīties ar “slikto” klepu, ir inhalācijas ar ārstniecības augiem, antiseptiķiem vai nomierinošiem pretklepus preparātiem. Inhalācijai var izmantot aptiekā nopērkamās eikalipta, kliņģerīšu, piparmētru tinktūras, ceļteku sulu, atšķaidot šos preparātus ar ūdeni attiecībā 1:3. Efektīvs ir arī mūmijs, propoliss, bišu māšu peru pieniņš, izšķīdināts sārmainā minerālūdenī.
Labāk, vairāk, slapjāk
Dabīgie līdzekļi krēpu šķidrināšanai un labākai atklepošanai mitrā klepus gadījumā ir šādi.
1. Ārstniecības augu maisījumu uzlējumi, kurus gatavo, karsējot ūdens peldē vai aplejot termosā. Deva pieaugušajiem – 3–4 glāzes dienā.
Maisījumu sastāvi:
* sajauc pa 5 daļām ceļtekas, māllēpes, nātres un 2 daļas purva vaivariņu;
* sajauc pa 3 daļām priežu pumpurus, piparmētras, ceļtekas, 5 daļas mežrozīžu un 2 daļas trejkrāsu vijolītes;
* sajauc pa 2 daļām anīsa un efedras (kardamona) sēklas, pa 3 daļām priežu pumpurus, diļļu sēklas un 4 daļas raudenes;
* sajauc 1 daļu bērza pumpuru, tikpat helēniju ālantes saknes, 2 daļas ceļteku un 4 daļas raudenes.
Fitoterapija ļoti ieteicama iekaisuma procesa mazināšanās stadijā, kad atveseļošanās jau sākusies, taču tā nekādā gadījumā neaizstāj medikamentozo ārstēšanu. Protams, izvēloties fitorecepti, jāņem vērā, vai kāds no augiem neizraisa alerģiju. Maisījumos nevajadzētu iekļaut vairāk kā 3–4 augu nosaukumus, jo kuplākā buķetē tie var neitralizēt cits citu, bet dažkārt pat negatīvi mijiedarboties. Izvēloties purva vaivariņus un asinszāli, jāņem vērā, ka lielā devā šie augi ir indīgi un nav savienojami ar helēniju ālanti, parasto biškrēsliņu un eikaliptu.
2. Pozicionēta drenāža – pēc uzlējuma lietošanas labākai krēpu evakuācijai. Guļot gultā, jāpārliecas pār tās malu un bez sasprindzinājuma jāpaklepo. Elpošana lēna un dziļa. Var savienot ar vieglu muguras padauzīšanu un masāžu.
3. Pārtikas produkti.
Melnā rutka sula. Nomizotu un kubiciņos sagrieztu rutku pārkaisa ar 100 g cukura un uz 1,5–2 stundām liek 100–150 ºC karstā cepeškrāsnī. Izdalījušos sulu atdzesē un lieto pa 2 ēdamkarotēm 3–4 reizes dienā pēc ēšanas. Rutki nav ieteicami cilvēkiem, kam ir kāda sirds un aknu kaite.
Anīss ar medu. Divas ēdamkarotes anīsa sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens un 20 minūtes karsē uz lēnas uguns. Tad nostādina, līdz atdziest, izkāš un pievieno 4–6 ēdamkarotes medus. Dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā pirms ēšanas.
Sīpoli ar pienu. 5–6 sīpolus vai ķiploka galviņas izvāra 1 litrā piena un dzer atdzesētu pa 1/4 glāzes pirms ēšanas.
Plācenis bronhu tīrīšanai. 1 kg rudzu miltu sajauc ar 1 glāzi medus un 3 ēdamkarotēm rīvētu mārrutku. No iegūtās mīklas izveido plāceni un uz nakti uz 1,5–2 stundām pārmaiņus liek vienai, tad otrai muguras pusei zem lāpstiņām.