Ja netīk ēst daiviņu, to var aizstāt ar ķiploku virumu: uzvāra kartupeļu zupu un 3 minūtes pirms gatavības iemet katliņā 4–5 sasmalcinātas ķiploka daiviņas. Ēst šādu virumu reizi nedēļā ieteicams visiem bez izņēmuma, bet disbakteriozes gadījumā – 3–4 dienas pēc kārtas;
* iekļaut ēdienkartē vairāk dārzeņu un augļu: kabačus, patisonus, burkānus, redīsus, lapu salātus, ābolus, bumbierus, cidonijas – tie visi ir bagāti ar augu šķiedrvielām, ar kurām barojas vairums zarnu vērtīgās mikrofloras pārstāvju;
* saglabāt normālu zarnu vērtīgās mikrofloras līdzsvaru palīdz arī ābolu biezenis. Nomizo 1 kg ābolu, izņem serdi, sagriež šķēlītēs un ieliek platā emaljētā katlā. Aplej ar 1–1,5 glāzēm ūdens un karsē uz lēnas uguns, līdz āboli izšķīst un veido viendabīgu masu (tikai jāuzmana, lai biezenis nepiedegtu!). Cukuru pievienot nevajag. Lieto pa pusglāzei 2–3 reizes dienā ēdienreižu starplaikos. Biezeņa krājumus var pagatavot priekšdienām: šim nolūkam litra burku pasterizē 10 minūtes, divlitru burku – 15 minūtes, bet trīslitru burku – 20 minūtes;
* lai uzturētu zarnu traktā nepieciešamo bifido- un laktobaktēriju koncentrāciju, 2–3 reizes dienā maltīšu starplaikos jāizdzer pa 1/4 glāzes biokefīra (pēdējoreiz – pirms gulētiešanas).
Pirmais “zvaniņš”, kas vēsta, ka sākusies disbakterioze, bieži ir iekaisums lūpu kaktiņos, bet sievietēm – arī pienēde. Tas notiek tāpēc, ka zarnu traktā pārāk aktīvi sākušas vairoties kandidas sēnītes.
Tādēļ, lai cilvēks nekļūtu par “dzīvu micēliju”, steidzami jāsāk rīkoties: jāatsakās no saldumiem, augļiem, raudzētas mīklas maizes, kvasa, alus, skābētiem dārzeņiem – uz šiem produktiem sēnītes vairojas ārkārtīgi ātri. Ieteicams pāriet uz piena un veģetāru diētu, ēst vairāk svaigu, vārītu un sautētu dārzeņu, bet olas, zivis un gaļu – ne biežāk kā 2–3 reizes nedēļā. Ļoti ieteicami vitamīnu kompleksi.
Nereti disbakterioze mēdz attīstīties, kad tiek lietotas antibiotikas: nogalējot slimību ierosinātājus, tās iznīcina arī vērtīgo mikrofloru. Tas vēlreiz pierāda, ka šos medikamentus nedrīkst lietot pēc sava prāta, bez ārsta norādījuma. Un vēl. Pēdējā laikā modē nākušas attīrošās klizmas, taču arī ar tām jābūt piesardzīgiem, jo pastiprināta aizraušanās var tikai kaitēt.
Pirmkārt, ievadot zarnu traktā lielu daudzumu šķidruma, notiek dažādās resnās zarnas vietās esošās mikrofloras sajaukšanās. Otrkārt, lielākā daļa zarnu traktā mītošie vērtīgie iemītnieki var tikt izskaloti laukā, toties patogēnā mikroflora uzplauks jo krāšņi.
Visbeidzot svarīgi vienmēr atcerēties, ka dzīvespriecīgs un optimistiski noskaņots cilvēks daudz vieglāk panes stresus, nervu un fiziskās slodzes, arī visādas kaites, to skaitā disbakterioze viņiem daudz biežāk met līkumu.