9.Aprīlis. Pēc ilgāka gavēņa laika daudzās baznīcās tiks svinēti galvenie kristietības svētki – Lieldienas. Lieldienu svinēšana jebkurā ticībā ir viens no svarīgākajiem gada notikumiem, un to pavada daudzas tradīcijas un rituāli.
Lieldienu tradīcijas
Senie latvieši uzskatīja, ka olu krāsošana ar dabas veltēm var radīt draudzību.
Lieldienu tradīcija, kas patīk daudzām ģimenēm, ir olu medības, kurās tiek meklētas Lieldienu zaķa paslēptās olas. Šī var būt jautra un svinīga aktivitāte, kas ikvienam patiks.
Olu kaujas ir jautra nodarbe visu vecumu cilvēkiem.
Lieldienu rītā cilvēki dodas uz baznīcu, ņemot līdzi pašu nokrāsotās Lieldienu olas. Dievkalpojuma laikā mācītājs dod svētību gan cilvēkiem, gan Lieldienu olām.
Lieldienu kūkas ir Lieldienu maizes, kas tiek gatavotas no īpašas mīklas, pievienojot rozīnes, sukādes un citas sastāvdaļas. Krāsainās olas ir arī neatņemama Lieldienu galda sastāvdaļa un simbolizē jauno dzīvi, ko nes Kristus augšāmcelšanās. Lieldienu kūkas un krāsotas olas var iesvētīt Lieldienu priekšvakarā vai pašos svētkos, svētku dievkalpojuma laikā.
Lieldienās vajagot dejot, lēkt, skriet, pērties un kustēties, jo tas viss arī simbolizē dzīvību. Lieldienas ir arī laba iespēja satikties jauniem ļaudīm, jo pie šūpolēm arī tagad nāk jauni puiši un meitas, reizēm atceroties, ka meitas puišus cienā ar olām un plāceņiem, bet puiši meitas izšūpina.
Vissvarīgākais bija bērnus pērt, sakot: “Pūpol, pūpol, apaļš kā pūpols!” Pēc tam dalībnieki tika cienāti ar plācenīšiem un krāsainām olām. Lieldienu rītā cilvēki mēdza celties pirms saullēkta un nomazgāt seju ar tekošu ūdeni. Tika uzskatīts, ka šajā rītā ūdenim bija īpašs dziedinošs spēks. Nomazgājuši seju, viņi gāja un modināja tos, kas vēl gulēja, pērdami ar pumpuriem un uzplaukušiem bērzu zariem.
Lasi vēl: Vīrs pārnāk mājās pēc kopā pavadītas ballītes ar draugiem, pamostas ar zilu aci un raud, izlasot sievas vēstuli
Tradīcijas katrā ģimenē var atšķirties, galvenais visiem ir viens – būt kopā ar draugiem, radiem, ģimenēm.