Kas ir rabarberi – dārzeņi vai augļi? Sākam gatavoties jaunajai sezonai

 

Veselības sardzē
Būtiskākā rabarberu pozitīvā īpašība ir tā, ka tie satur vielas, kas spēj savest kārtībā gremošanu. Pārsteidzoši arī tas, ka ārstniecības nolūkos augu vienādi labi var izmantot gan pret aizcietējumu, gan diareju. Noteicošais ir deva – nelielā daudzumā rabarberiem piemīt nostiprinošs efekts, bet lielākā tie iedarbojas kā vēdera izeju mīkstinošs līdzeklis.

Rabarberi ir veselīgi arī sirdsslimniekiem. Ķīnas zinātnieki atklājuši, ka augos esošie aktīvie komponenti stiprina sirds muskuli, mazina išēmiskā insulta un akūtas sirds mazspējas attīstības risku. Zinātnieki pieļauj, ka drīzumā uz rabarberu bāzes tiks radītas jaunas zāles pret sirds-asinsvadu kaitēm.

Rabarberu kātos un lapās ir diezgan daudz askorbīnskābes, kas aizsargā organismu no vīrusiem, infekcijām un pāragras novecošanas, kā arī A vitamīns, kas nepieciešams ādai un gļotādām.

Taču galvenā rabarberu bagātība ir nevis vitamīni, bet mikroelementi. Dzelzs satura ziņā sulīgie kāti droši var sacensties ar āboliem, bet tas nozīmē, ka rabarberu mīļotājiem mundrums un laba sejas krāsa ir garantēta.

Rabarberi ir bagāti arī ar magniju – elementu, kas nepieciešams visiem, kurus nomoka bezmiegs. Magnijs normalizē nervu sistēmas darbību un uzlabo miegu. Vēl šis mikroelements palīdz uzaudzēt muskuļus, tāpēc aktīviem sporta zāļu apmeklētājiem labāku uzkodu par svaigu un sulīgu rabarberu kātu neatrast.

Tiesa, rabarberu kātos ir arī “karotīte darvas”. Tā ir skābeņskābe, ko augs sevī uzkrāj gadu gaitā. Uzskata, ja tās organismā ir pārāk daudz, var sākt veidoties nierakmeņi. Tāpēc priekšroka dodama jauniem augiem, kuros skābeņskābes ir pavisam nedaudz. Samazināt augā skābeņskābes daudzumu var arī citādi – biežāk jānogriež izaugušie dzinumi. No jauna izaugušie šo skābi praktiski nesatur.

Kā izvēlēties, uzglabāt un gatavot
Ja dārzā rabarberi neaug vai arī nav sava dārziņa, rabarberus var nopirkt tirgū vai veikalā. Izdarot izvēli, jāpatur prātā, ka gardākie un veselīgākie ir jaunie dzinumi. Jo vecāks ir augs, jo mazāk tajā vērtīgo vielu, un arī padzīvojušo kātu garša vairs nav tik vilinoša. Nav grūti noteikt rabarberu vecumu. Jaunie dzinumi nevar lepoties ar resnumu, un galvenokārt tiem ir sārta nokrāsa. Ja lapas līdzinās lielā dadža lapām – arī tā ir pazīme, ka augs jau ir, tā teikt, gados.

Nopirktos rabarberus vēlams uzturā izlietot tūlīt. Augs ātri vīst, un ledusskapī to var uzglabāt ne ilgāk par divām dienām. Nav ieteicams rabarberus audzēt saulainā vietā un turēt karstumā – jo augstāka temperatūra, jo rupjāki un šķiedraināki kļūst dzinumi. Turklāt karstumā kātos uzkrājas skābeņskābe.

Gatavojot rabarberu zupu vai kompotu, daudzas namamātes kātus mēdz nomizot. Patiesībā to darīt nevajadzētu, jo tieši miziņā ir visvairāk vērtīgo vielu. Vēl jāpatur prātā, ka rabarberus nedrīkst vārīt alumīnija katliņā – kātos esošās skābes reaģē ar metālu, un rabarberi zaudē vienu no savām galvenajām iezīmēm – maigi sārto krāsu. Arī ilgi vārīt rabarberus nevajag. Pirmkārt, vārīšanas procesā noārdās vitamīni un mikroelementi, otrkārt, jaunie dzinumi ātri izšķīst un pārvēršas putrā.

Zaļās pusdienas
Salāti

Nepieciešams: 100 g rabarberu, saišķītis redīsu, 3 olas, 100 g krējuma, 150 g zaļo lociņu, sāls un cukurs pēc garšas

Redīsus sagriež ripiņās un sajauc ar sasmalcinātiem rabarberu kātiem. Pirms pasniegšanas galdā pieliek sāli un cukuru, pārlej ar krējumu, pārkaisa ar sakapātiem lociņiem un rotā ar četrās daļās sagrieztām cieti vārītām olām.

Karstais ēdiens
Nepieciešams: 800 g cūkas filejas, 1 glāze sausā sarkanvīna, 3 ēdamkarotes sinepju, 1,5 tējkarotes rīvētas ingvera saknes, 300 g rabarberu, 150 g cukura, 100 ml ūdens, zaļumi

Sautējamā katlā ielej vīnu, pievieno sinepes un rīvēto ingveru. Divas minūtes karsē uz vidējas liesmas, tad noņem no plīts un ļauj pastāvēt. Fileju nomazgā, sagriež porciju gabaliņos, liek formā, pārlej ar sagatavoto marinādi, pārsedz ar foliju un uz 40 minūtēm liek karstā cepeškrāsnī.

Starp citu
Eksistē aptuveni 30 rabarberu šķirņu, to vidū arī ārstnieciskās, ēdamās un dekoratīvās šķirnes. Ārstnieciskajām šķirnēm vērtīgas ir saknes, bet kulinārijā izmantojamām – tikai kāti, bet saknes un lapas nav ēdamas.

Avots: VK.com

Leave a Comment