Daudzi dārznieki pirms sīpolu un ķiploku novākšanas pieļauj vienu kļūdu. Viņi cer, ka lielas un blīvas galviņas saglabāsies līdz nākamajai sezonai, ja tās tiks mazgātas un žāvētas vēdināmā telpā.
Tomēr sīpoli un ķiploki nepanes pēkšņas temperatūras izmaiņas, jo galviņu iekšpusē veidojas kondensāts, kas iznīcina sīpolus. Raža jāžāvē vietā ar labu ventilāciju, kur nav pēkšņu temperatūras svārstību starp dienu un nakti.
Kad sīpoli un ķiploki ir izžuvuši, galviņas rūpīgi jāšķiro. Mīkstas un ar nepatīkamu smaku – ātrai pārstrādei, blīvas un sausas – uzglabāšanai. Tas pasargās no tā, ka viegli bojātās sīpolu vai ķiploku galviņas laika gaitā nesabojā visu pārējo ražu.
Pēc tam sīpoli jāievieto seklās kastēs ar caurumiem sausā telpā, kur gaisa temperatūra nepārsniedz 5 grādus. Ķiplokus vislabāk uzglabāt auduma maisiņos siltākos apstākļos – līdz 22 grādiem. Tāpēc ir kļūda, ja sīpoli un ķiploki tiek uzglabāti blakām – tiem ir atšķirīgas temperatūras prasības.
Galviņu apakšpusi var arī viegli ieziest ar izkausētu petrolejas līdzekli. Pateicoties “hermētiskajam slānim”, mitrums un sēnītes nevarēs iekļūt iekšpusē, tāpēc šādā veidā ķiploki un sīpoli tiks saglabāti līdz nākamajai sezonai.
No māla var izveidot arī drošākas sīpolu “bruņas”. Dārznieks iesaka mālu atšķaidīt ar ūdeni līdz skābā krējuma konsistencei, iemērkt tajā ķiploka vai sīpola galviņu un atstāt, līdz tā pilnībā izžūst. Pēc dienas veidosies cieta čaula, kuru vajadzības gadījumā varēs viegli atdalīt.
Māls nelaiž cauri gaisu un mitrumu, aizsargā ražu no temperatūras un gaismas izmaiņām. Šī iemesla dēļ ķiploku un sīpolu glabāšanas laiks ievērojami palielināsies – nākamajā pavasarī galviņas būs kraukšķīgas un svaigas.
