Ir labi, ja dārzā aug jāņogas vai upenes! Vienalga – baltās jāņogas, sarkanās jāņogas vai upenes… Katrai no tām ir savi vitamīni un sava unikālā garša.
Dārznieki jau ir izveidojuši tādas šķirnes, kuras sniedz ogas ar diviem centimetriem to diametrā. Nav nekāds jaunums arī tas, ka no viena krūma iespējams novākt sešus, septiņus vai pat vairāk kilogramus ogu.
Katru gadu jauns krūms
Bēdīgi ir tas, ka daudzos dārzos ir ogu krūmi, kuri apmēram piecu gadu laikā sāk nīkuļot un sarūk ogu saražotais daudzums. Apgriešana nepalīdz krūmu atdzīvināt, jo ir nepieciešams atjaunot visu saknes sistēmu.
Mūsu pieredze rāda, ka jāņogu vai upeņu krūmi visražīgākie ir trešajā vai ceturtajā savas dzīves gadā. Līdz šim vecumam parasti arī turu savus krūmus. Pirmo un otro gadu raža pieaug, bet pēc ceturtā gada sāk sarukt.
Tieši tādēļ man cita blakus citai atrodas visu četru gadu stādi, kas stādīti viens pēc otra.
No četrgadīgā krūma, tuvojoties rudenim, ņemu nost topošā pirmgadīgā krūmiņa zariņu, kuru ieroku zemē, bet pavasarī pārstādu to uz jauno, brīvo vietu. Un es minēju ‘tuvojoties rudenim’, nevis jau rudenī. Četrgadīgos krūmus pēc visu ogu novākšanas es izroku ārā no zemes ar visām saknēm. Brīvajā vietā es ielieku dažādas organiskās vielas (sadalījusies pa vasaru zāle vai citi zaļumi, pārtikas atkritumi un koksnes pelni, citiem vārdiem sakot, sagatavoju augsni nākošajam gadam).
Zinātnē to pazīst kā ‘gājienu tehnoloģiju’, bet mēs to saucam par ikgadēju krūmu atjaunošanu. Viens no krūmiem katru gadu ir pavisam jauns, bet viens tiek katru gadu izrakts laukā.
Sanāk, ka man katru gadu ir trīs krūmi, kas spēj dot ražu, viens no tiem lēnām mirst, bet viens no jauna atdzimst.
Ar iegūto ražu pietiek gan kompotam, gan dažādiem džemiem, gan svaigai ogu baudīšanai.
Noteikti neaizmirstiet par šo pastāstīt arī saviem draugiem!
