Ergonomika nodarbojas ne tikai ar lietām, ko cilvēks izmanto, bet arī jebkuriem procesiem, kuros tas piedalās. Piemēram, vispārzināms, ka visiem, kuru darbs uzskatāms par sēdošu, draud hipodinamija. Tā ir autovadītāju, grāmatvežu, kasieru, pie konveijera strādājošo un daudzu citu nelaime.
Parastais krēsls, cietāks vai mīkstāks, kļūst par cilvēku ienaidnieku, jo, izraisot muskuļu spēka samazināšanos, traucē normāli funkcionēt balsta–kustību aparātam, asinsritei, elpošanai, gremošanai.
Biežāk novērotās sekas ir reimatiskas sāpes un varikoze. Taču, ievērojot un izpildot nebūt ne sarežģītus noteikumus, no tā var izvairīties.
Pirmām kārtām darba laikā mugurai nepieciešams atbalsts, turklāt tāds, lai mugurkaula jostasvietas un kakla izliekuma vietas būtu izteiktas, bet pakausis, lāpstiņas un asteskauls atrastos uz vienas taisnas vertikālas līnijas.
Ja krēsla atzveltne nav pietiekami ergonomiska un nesniedz šādu iespēju, to var uzlabot, piestiprinot attiecīgajās vietās piemērotu rullīti. Ja krēsla sēdeklis ir pārāk mīksts, tam ieteicams uzlikt paklājiņu ar rotējošām koka “krellītēm” – tādu nereti mēdz izmantot autovadītāji. Gurniem attiecībā pret ķermeni jābūt saliektiem taisnā leņķī, bet ceļiem – taisnā leņķī attiecībā pret gurniem.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!