Man vairs nav laika liekām tikšanās reizēm – trīs jautājumi parāda visu jau pirmajās minūtēs.
Satikšanās pēc 40 gadiem ir pavisam citādas nekā agrāk. Vairs nav ilūziju par “princi baltā zirgā”, nav vajadzības meklēt cilvēku, lai aizpildītu tukšumu vai pierādītu ko citiem. Šajā laik lielākajai daļai ir sava dzīve, darbs, bērni, pieredze un arī bagāža, kas nāk līdzi. Tieši tāpēc tikšanās un iepazīšanās šajā posmā tās var būt gan ļoti vērtīgas, gan arī izaicinošas.
Es pati esmu 46 gadus veca, ar stabilu dzīves ritējumu un pieaugušiem bērniem, kurus esmu uzaudzinājusi viena. Man ir darbs, savs mājoklis, hobiji un draugi. Es negaidu pasakas, bet vēlos īstu partnerību — mieru, siltumu un uzticēšanos. Un tieši tāpēc katrā iepazīšanās reizē es uzdodu trīs jautājumus, kas ātri parāda, ar kādu vīrieti man ir darīšana un vai vispār ir vērts turpināt sarunas.
Mans pirmais jautājums: “Kā tu kopumā attiecies pret sievietēm?”
Varbūt šķiet dīvains jautājums pirmajai tikšanās reizei, bet tas patiesībā ir kā spogulis. Atbilde ļoti daudz pasaka par cilvēka iekšējo pasauli.
Ja vīrietis sāk runāt, ka “tagad lielākā daļa sievietes ir ietekmētas sociālo tīklu dēļ”, ka “sabiedrības pārmaiņu dēļ viņas vairs neprot būt sievišķīgas”, vai ka viņam vajag tādu, kura “neceļ balsi”, tad man viss ir skaidrs. Tas nozīmē, ka viņš joprojām dzīvo ar nesaprašanu pret savu pagātni vai pat sievietēm vispār. Šāds cilvēks partnerībā redz izaicinājumu vai “ērtu servisu”, nevis līdzvērtīgu cilvēku.
Bet ir arī citas atbildes. Kad dzirdu: “Es cienu sievietes, mēs visi neesam ideāli, bet galvenais — būt godīgiem” vai “man patīk būt kopā ar sievieti, kura zina savu vērtību, tas iedvesmo”, tad saprotu — šeit ir par ko runāt. Tas liecina par briedumu un cieņu.
Mans otrais jautājums: “Ko tu šobrīd meklē?”
Šis jautājums visbiežāk atklāj visu. Daudzi vīrieši 45+ nemaz negrib skaidri formulēt savus nodomus. Tad dzirdu atbildes: “Nu, kā sanāks”, “vienkārši komunicēju” vai “varbūt būs attiecības, ja būs forši”. Tās ir frāzes, kas ļauj atstāt sev atkāpšanās ceļu — nekas netiek solīts, bet arī skaidrības nav. Tas nozīmē, ka viņš pats nezina, ko grib, un laiku ar šādu cilvēku pavadīt nav vērts.
Bet ja vīrietis spēj atklāti teikt: “Man aiz muguras ir iepriekšējās attiecības, un tagad vēlos stabilu, nopietnu saikni” vai “esmu pietiekami izbaudījis iepazīšanās posmu, un man svarīgāk šķiet atrast mierīgas, dziļas attiecības” — tad tā jau ir pavisam cita saruna. Tas nozīmē, ka cilvēks ir gatavs un zina, ko meklē.
Mans trešais jautājums: “Kā tu pats šobrīd redzi attiecības?”
Šis ir mans mīļākais jautājums, jo pat tie, kas saka, ka vēlas nopietnas attiecības, bieži vien nemaz nedomā par to būtību. Daži atbild: “Vienkārši dzīvot, netraucēt viens otram” vai “man vajag vieglumu un iedvesmu”. Tas bieži nozīmē, ka cilvēks meklē nevis partnerību, bet gan “komforta zonu” bez atbildības.
Bet ir arī citi — tādi, kas saka: “Protams, 45+ tas ir citādi nekā 25 gados — mums katram ir sava pieredze, bet man svarīgs ir siltums, mājīgums un kopīgi plāni” vai “es redzu attiecības kā divu pieaugušu cilvēku izvēli būt kopā nevis no trūkuma, bet no vēlmes”. Šādas atbildes raisa interesi, jo tajās jaušama gatavība un briedums.
Es neuzdodu šos jautājumus ar pārbaudi. Tas nav tests vai spēle. Es vienkārši vēlos jau pašā sākumā saprast, vai ir jēga ieguldīt savu laiku un emocijas. Ja vīrietis izvairās vai sāk būt nemierīgs — tas jau ir signāls. Ja atbild šabloniski un neko konkrētu nesaka — tātad viņš pats nav gatavs. Bet ja spēj runāt mierīgi un ar atvērtību — tad tas ir pamats turpināt sarunu un iepazīšanos.
Pēc vairākiem nelabvēlīgiem randiņiem es sapratu: es vairs netērēšu mēnešus ar cilvēkiem, kuri paši nav gatavi būt godīgi vismaz pret sevi. Mani trīs jautājumi nav stratēģija, bet gan veids, kā saudzēt sevi, savu enerģiju un pašcieņu. Jo pēc 40 īpaši svarīgi ir ne tikai atrast attiecības, bet izvēlēties tās ar cieņu pret sevi.
